Labklājības sektora valsts budžeta finansējumu veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļi. Valsts pamatbudžetu veido valsts dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem. Valsts speciālo budžetu veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība. Lai noteiktu kopējo valsts budžeta līdzekļu daudzumu, lieto konsolidētā budžeta jēdzienu, kas iekļauj sevī valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu, no kuriem atskaitīti savstarpējie norēķini (transferti) starp budžetiem. 2004.gadā Labklājības ministrija ir vienīgā, kurai joprojām ir saglabājies speciālais budžets, kas veido 86% no Labklājības ministrijas 2004.gada konsolidētā budžeta, savukārt 97,5% no speciālā budžeta veido sociālā apdrošināšanas iemaksas.
Racionāls valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir viens no galvenajiem nosacījumiem efektīvas un mērķtiecīgas nozares politikas īstenošanai un sasniegtie rezultāti nozarē lielā mērā ir atkarīgi no piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjoma. Tādējādi, lai vidējā termiņā nozarē varētu īstenot politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un sasniegtu plānotos rezultātus, labklājības nozarei ir jākļūst par prioritāti valstī, kas līdz ar prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” iekļaušanu Latvijas Attīstības plānā 2004. – 2006.gadam ir praktiski noticis.
Labklājības ministrijas kā resora 2004.gada valsts budžetā ir 6 pamatbudžeta programmas un 1 speciālā budžeta programma.
2004.gada Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta ieņēmumi tiek plānot 115 356 176 Ls apmērā, taču 2002.gada un arī sākotnējie 2003.gada aprēķini (2003.gada budžeta faktiskā izpilde vēl nav aprēķināta) rāda, ka ieņēmumi reāli ir nedaudz mazāki kā plānotais, ko var skaidrot ar to, ka ieņēmumi no iestāžu maksas pakalpojumiem un ārvalstu finanšu palīdzības netika saņemti plānotajā apjomā, taču šogad situācija varētu arī mainīties piesardzīgo ieņēmumu prognožu dēļ.…