Laima latviešu mitoloģijā

Senā Latviešu Dievestība


Ar vārdu ”reliģija” vai “ticība” parasti mēdzam apzīmēt piederību pie zināmas reliģiskas konfesijas vai sektas. Šāda pārliecība nozīmē pieņemt veselu pārliecības sistēmu, kurā ietilpst vairākas sastāvdaļas.
Tā pasaules likumības sastāvdaļa, kas lemj par katra cilvēka likteni, ir Laimas rokās. Laima ir mūža licējiņa, kura nosaka, vai mūžs būs garš vai īss, vai tas būs viegls vai bēdās un asarās dzīvojams.
Doma, ka cilvēkam gaidāmais mūžs jau no dzimšanas brīža nelokāmi nolikts, ir ļoti radniecīga tam, ko seno indiešu filozofijā izsaka ar karmas jēdzienu. Karma pārstāv visu to, ko cilvēks ar labiem vai ļauniem darbiem un domām savā likteņa pūrā ir iekrājis. Katra jauna reinkarnācija sniedz cilvēkam jaunas iespējas karmisko nastu padarīt vieglāku, darot labu tur, kur agrāk darīts ļaunums. Arī cilvēku ciešanas nav domātas kā dievu vai Dieva sods, bet gan tikai kā līdzeklis, kas palīdz pārkausēt cilvēka dabas zemāko, ļaunāko pusi un, mācoties no savām kļūdām, sliktu karmu pārstrādāt un izdzēst. Laima šādā izpratnē iemieso to bezpersonisko likumību, to nesalaužamo pasaules kārtību, pēc kuras katram darbam ir sava alga un savas neizbēgamas sekas. Tas palīdzētu izskaidrot, kādēļ Laima pat gribēdama nevar mainīt liekamo likteni un dažkārt pat raud grūtu mūžu nolikdama.
Dažreiz Laimas tēls ir sadalījies likteņa dieviešu trijotnē, kas vai nu dēvētas katra savā vārdā- Laima, Dēkla, Kārta -, vai arī vienkārši kā trīs Laimiņas.

…