Šo darbu par lakām es nolēmu rakstīt tāpēc, ka lakas ir ļoti izplatīts pārklājums, ko pazina jau no Senās Grieķijas laikiem, mainījies laika gaitā ir tikai tās sastāvs un daudzveidība, bet funkcijas ir palikušas sākotnējās – izcelt un aizsargāt virsmu uz kuras tās ir uzklātas. Vēl viens aspekts, kāpēc es vēlējos tuvāk papētīt lakas ir tas, ka mūsdienās galvenās asociācijas ar vārdu – laka ir tādas, ka cilvēks iedomājas nagu laku pirmkārt un otrkārt laku, kas paredzēta koku virsmu aizsargāšanai, bet vai ir daudzi cilvēki, kas zina, ka lakas izmanto arī elektroizolācijā un uz metāla virsmām, protams, ka nē, tādēļ rakstot šo darbu, es vēlējos iepazīstināt savus klasesbiedrus ar laku veidiem un to pielietošanu, kā arī ar specifiskām īpašībām, kas atšķir lakas savā starpā pēc to pielietojums.
Lakas.
Lakas ir kompozīciju materiāli, kas vienmērīgi uzklātas uz lakojamā matriāla virsmas, izveido aizsargpārklājumu ar dekoratīvām vai specifiskām funkcijām. Sacietējot laka parasti veido cietu, caurspīdīgu plēvi. Lakas galvenokārt izmanto dažādu virsmu vai priekšmetu pārklāšanai. Tā, piemēram, koka, metāla, ādas arī nagu pārklāšanai, bet visbiežāk tomēr lakas asociējas ar vielu, ko pārklāj koka virsmām un vielu, kas tiek izmantota manikīra vajadzībām – nagu lakošanai.
Lakas kompozīcija sastāv no plēvi veidojošas vielas un šķīdinātājiem, kuri iztvaiko lakas sacietēšanas procesā. Bieži laku izgatavošanā izmanto dažādas papildvielas. Kā piemēram nagu lakai parasti tiek pievienots silīcijs, tās stingrībai un izturībai pret ārējiem defektiem, kā arī dazādi citi elementi, kas nodrošina gan tās lietojamības ērtumu, tā nitrolaku sastāvā ir acetons, kas nodrošina lakas plūstamību un nesacietēšanu bundžā, to var lietot igstoši.
Atbilstoši konkrētajai vajadzībai (jāpārklāj metāls, koksne, āda, stikls, cits polimērs u.tml.) un funkcijai izvēlas atbilstošu laku. Ikdienā biežāk lakas iedala pēc to lietojuma (piemēram, mēbeļu lakas, elektroizolācijas lakas, matu lakas u.c.)
…
