Nodarbināto skaitam Latvijā no 2000.gada ir izteikta pieauguma tendence, neskatoties uz nelabvēlīgajiem demogrāfiskajiem rādītājiem, kuru dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā nepārtraukti samazinās. Kopumā no 2000.gada līdz 2004.gadam nodarbināto skaits ir palielinājies par 7,5 % un sasniedzis 988,4 tūkst.
Nodarbinātības pieaugums ir cieši saistīts ar straujo tautsaimniecības attīstību un pieaugošo pieprasījumu pēc darbaspēka, kā arī notiekošo nodarbinātības pārstrukturizāciju nozaru griezumā. Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū ir samazinājies no 13,7 % 2000.gadā līdz 10,4 % 2004.gadā. Vienlaikus ir pieaudzis arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, ko daļēji ir ietekmējusi arī notiekošā pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Nodarbinātības līmenis Latvijā ik gadu palielinās un 2004.gadā sasniedza 62,3 %. Salīdzinot ar 2000.gadu nodarbinātības līmenis ir pieaudzis gandrīz par 4,8 procentu punktiem.
Galvenās problēmas Latvijas darba tirgū, kuras kavē straujāku situācijas uzlabošanos, ir saistāmas ar izteiktām nodarbinātības un bezdarba reģionālām atšķirībām — augstu bezdarba līmeni no Rīgas attālākos rajonos, īpaši Latgalē. Latvijā vidēji 2004. gada 1. decembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,5 %. Tomēr bezdarba līmenis ir atšķirīgs dažādos Latvijas rajonos – attīstītākajos Rīgas tuvumā esošajos rajonos reģistrētā bezdarba līmenis ir viszemākais (uz 2004. gada 1. decembri Ogres rajonā 5,5 %, Rīgas rajonā 5,8 %), savukārt Latvijas austrumu daļā tas ir visaugstākais, piemēram, Ludzas rajonā 27,6 %, Rēzeknes rajonā 26,2 %, Balvu rajonā 25,9 %.
Valstī kopumā nepastāv būtiska atšķirība starp bezdarba līmeni dzimumu grupās (vīrieši 9,0 %, sievietes 8,4 %), savukārt lauku teritorijā šis rādītājs nedaudz atšķiras (vīrieši 8,1 %, sievietes 6,5 %). Jauniešu grupā bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks – 18,1 %. Dzimumu griezumā kā problēma ir uzskatama atalgojuma līmeņa atšķirības – 2004. gadā 29,6 % vīriešu un 50,1 % sieviešu atalgojums pēc nodokļiem pamatdarbā nepārsniedza LVL 100.
…
