Secinājumi
1. Latviešu tautas dejas vēsturei ir kultūrvēsturiska nozīme dejošanas tradīcijas saglabāšanā. Dziesmu un Deju svētku lieluzvedumi apvieno paaudzes un ietver vēstījumu par dejošanas prasmju pārmantojamību, un to, ka estētiski baudāmi, izmantojot pamatsoļus un to kombinācijas, īsā laika posmā var pārvērsties telpā milzīgās dejotāju kopās.
2. 5-6 gadu vecumā apgūst tādus pamatsoļus kā gājiena soli un teciņa soli. 100% gadījumos bērns ir apguvis gājiena soli, 58% gadījumu teciņu soli. Pieredzējuši deju pedagogi atzīst, ka teciņu solis ir grūti apgūstams, jo bērnam ir grūti iemācīt ejot izšūpošanos pēdās un potītēs, kā arī nešļūkt kājas.
3. Pabeidzot pirmsskolas izglītības iestādi ir svarīga ne tikai psihofiziskā sagatavotība, bet arī psihoemocionālā un psihosociālā sagatavotība. Ir svarīgi izprast bērna iedabu, neapvaldīto raksturu, kad tas var vienlaicīgi gan būt dusmīgs, gan līdzjūtīgs. Socializācijas procesa uzlabošanai vēlams veidot vispārīgu sociālo prasmju vērtēšanas kritēriju pārskatu, pabeidzot obligāto sagatavošanu skolai.
4. Viena no latviešu tautas deju pamatsoļu apguves metodēm ir rotaļu metode, kurā 5-6 gadīgam bērnam raksturīgs vienkāršs izkārtojums, rotaļa noris mierīgā, mērenā tempā, aplī vai dārziņā.
…