Latviešu individuālā romantisma ar psiholoģisko ievirzi spilgtākie pārstāvji 20.gadsimta sākumā - Fricis Bārda un Kārlis Skalbe

Fricis Bārda - latviešu filozofiskā romantisma pārstāvis, dzejnieks un domātājs. Dzimis 1880. gada 13. janvārī Pociema Rumbiņu mājās. Izaudzis patriarhālā latvju laiku sētā, kurā stingri ievēro reliģiskās tradīcijas. Dziļi reliģiozā vide zēnā atstāj neizdzēšamas pēdas un sekmē viņa pasaules uztveres ievirzi ideālistiskā gultnē.
Mācījies Pociema pagastskolā, Umurgas draudzes skolā, Limbažu pilsētas skolā, vēlāk Valkas skolotāju seminārā Rīgā. F. Bārda jau semināra gados daudz lasa – gan daiļliteratūru, gan filozofiskos rakstus, nododas dažādu reliģiju un ar tām saistīto filozofisko uzskatu studijām. Pēc semināra strādā Katlakalna draudzes skolā, šai periodā iznāk viņa pirmais iespiestais dzejolis “Raibais pavediens” un arī citi darbi. Jau pirmajā dzejolī parādās romantiķiem raksturīgais dzīvības un nāves motīvs, kā arī visai viņa turpmākai daiļradei raksturīgais īpatnējais, gleznainais skatījums uz dabu.
1905. gadā viņš dodas uz Tērbatu, lai studētu filozofiju, bet viņa studijas pārtrauc karš. Dzejnieks atgriežas Rīgā, nododas rakstīšanai. Pēc gada Bārda aizbrauc uz Vīni, lai kā brīvklausītājs studētu Vīnes universitātes filozofijas fakultātē. Šo studiju laikā padziļinās viņa ideālistiskais pasaules uzskats, viņš iepazīstas ar slavenu domātāju darbiem. …