Austrumu un Rietumu Eiropas tirdzniecības ceļu mezgla punkts ir Rīga, jau sākot no 16.-17.gs. iezīmē savu seju kultūras vēsturē; lai gan pēc Rīgas Vācu teātra dibināšanas 1782.g. ar vien plašāku popularitāti iegūst operas māksla; lai gan Rīgā un Jelgavā 19.gs. I pusē viesojas daudzi izcili mākslinieki, piemēram, F. Lists, R. Vāgners un R. Šūmanis. Līdz ar 1817.g. Kurzemē/1819.g. Vidzemē tiek pasludināta zemnieku brīvlaišana, visa zeme nonāk muižnieku rokās. Latviešiem sākas klaušu laiki. Muižnieku ietekmētās baznīcas aprindas izturējās naidīgi pret latviešu t.dz. dziedāšanu, taču baznīcas ērģelnieku ietekmē, no kuriem daudzi bija lauku skolotāji, tautas vidū sāka izplatīties četrbalsīgā a capella dziedāšana. Šāda dziedāšana ietekmēja arī latviešu 1. muzikālos darbus. Cīņa par latv.t.dz. ieviešanu kora repertuārā kļuva par svarīgu faktoru nacionālas mūzikas kultūras tapšanā. 1839.g. tiek nodibināts 1. Valmieras skolotāju seminārs. Vēlāk šis seminārs tiek pārcelts uz Valku. 1840. gadā tiek nodibināts Irlavas skolotāju seminārs. Šie semināri sagatavoja jaunus tautskolotājus. 19.gs. 50./60. gados tiek ieviesti jauni likumi saskaņā ar kuriem klaušas tiek atceltas, sākās latviešu tautas atmoda. To rosināja: turīgāka lauksaimnieku slāņu veidošanās, dzīves izvirzītā nepieciešamība pēc augstākas izglītības. Jaunlatvieši – Juris Alunāns, Krišjānis Barons, Atis Kronvalds, Krišjānis Valdemārs. Sākot ar 60. gadiem Latvijas pagastos, novados, radās progresīvas un demokrātiskas dziedāšanas biedrības, kas kopīgiem spēkiem 1864.g. noorganizēja 1. novada dziesmu dienas Dikļos. 1873.g. notika I vispārējie Latviešu Dziesmu svētki.
…
