-
Latvija no 1920. līdz 1940.gadam
Pirmās demokrātiskās vēlēšanas.
1920.gada 17. un 18. aprīlī notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Balsstiesības bija neatkarīgi no dzimuma visi 21 gadu sasniegušie Latvijas pilsoņi. Divdesmit četras partijas un politiskās grupas cīnījās par 150 vietām sapulcē. Aktivitāte bija augta – 84,9% no balsstiesīgajiem. Pilsonības pārstāvji ieguva 76 vietas, bet tie bija sašķēlušies vairākās partijās. Par lielāko pilsonisko partija kļuva Zemnieku savienība. Svarīgi bija arī tas fakts, ka tika reģistrēti pilsoņi, politiskās partijas un vēlētāju apvienības. Pat sākās priekšvēlēšanu aģitācijas. Nu jau ievēlētie Satversmes sapulces deputāti 1. maijā sanāca uz pirmo sēdi, kurā par priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Čaksti. Reti kurš tajā laikā bija atbilstošs tik augstam amatam kā viņš. J.Čakste bija liela politiskās un sabiedriskās darbības pieredze, viņš bija saticīgs, tomēr nevarētu teikt, ka gļēvs, jo vairakkārt viņam un K.Ulmanim bija konflikti, jo Čakste ne vienmēr vēlējās atbalstīt varaskāro Ulmani.
Sapulce.
Sapulce darbojās kā pagaidu parlaments, kas sava mandāta laikā deva 205 likumus un 435 citus lēmumus. Galvenie Satversmes sapulces uzdevumi bija ,pirmkārt, izstrādāt un apstiprināt valsts pamatlikumu Satversmi , otrkārt, izstrādāt agrāro reformu un sākt realizēt to. Veidojot Satversmi, par pamatu ņēma Francijas, Šveices un Veimāras republikas konstitūcijas. Satversme noteica, ka Latvija ir demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai.
Saeima – pieder likumdošanas vara: sastāv no 100 deputātiem, kurus ievēl uz 3 gadiem. Saeima ievēlē Valts prezidentu, apstiprina Ministru kabinetu un kontrolē tā darbību; apstiprina citas valsts augstākās amatpersonas
Valsts prezidents – ievēlē Saeima uz 3 gadiem; pieder likumu ierosināšanas un izsludināšanas tiesības; ir armijas virspavēlnieks un valsts reprezentatīva persona.
Ministru kabinets – realizē izpildvaru; kabineta vadītāju nozīmē Valsts prezidents, par savu darbību atskaitās Saeimai.
…
Latvijas valsts visā savā pastāvēšanas laikā atbalstīja izglītību un kultūru, jo apzinājās, ka tikai izglītota sabiedrība var vairot savu labklājību un nacionālo pašapziņu. Tas nozīmē, ka bija jāizzina savas tautas vēsture, jākopj un jāpapildina vēsturiskais mantojums, kultūras vērtības un tradīcijas. LR noteica obligāto pamatizglītību, kura bija bezmaksas. Vidējo izglītību varēja iegūt vidusskolās, ģimnāzijās, tehnikumos, arodskolās, kur mācības bija par maksu, bet valsts finansiāli palīdzēja talantīgākajiem skolēniem. Augstāko izglītību varēja iegūt Latvijas Universitātē sākot ar 1919. gadu, kura bija gan izglītības, gan zinātnes centrs, Mākslas akadēmijā (1919), kurā darbojās 7 meistardarbnīcas, Mūzikas akadēmijā ( 1919) , kuras pirmais rektors bija izcilas latviešu komponists Jāzeps Vītols. Lauksaimniecības universitātē ( 1939) izglītojās speciālisti lauksaimniecības turpmākajai attīstībai. Latvijas mākslā dominēja stili no Krievijas, kur akadēmisko izglītību bija ieguvusi lielākā daļa mākslinieku, un Rietumeiropas. 20. gados valdīja stilu , māksliniecisko žanru un izteiksmes līdzekļu daudzveidība. Literatūrā dominēja dažādas tēmas, tā laika un , protams, joprojām izcilā rakstnieka – Raiņa- darbos dominēja nacionālās idejas motīvi, Eduards Virza slavināja patriarhālos laikus, dzejnieks Aleksandrs Čaks apdziedāja pilsētu.
- Krusta kari Latvijas teritorijā
- Latvija no 1920. līdz 1940.gadam
- Pilis Latvijā – tūrisma produkts
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas sasniegumi no 1918.-1940.gadam
Research Papers for secondary school8
-
Kultūra Latvijā 1920.-1939.gadā
Research Papers for secondary school2
-
Kino Latvijā no 1918.-1940.gadam
Research Papers for secondary school5
-
Latvijas tautsaimniecība no 1920.-1940.gadam
Research Papers for secondary school6
-
PSRS un Latvijas ekonomika pēc Otrā pasaules kara līdz 1990.gadam
Research Papers for secondary school12