Latvijas aizsargājamie augi

Terminam “augu aizsardzība” latviešu valodā ir divas nozīmes. Viena “augu aizsardzība” apzīmē to dabas aizsardzības nozari, kas rūpējas par reto un iznīkstošo augu sugu aizsardzību un saglabāšanu. Otra “augu aizsardzība” apzīmē to pasākumu kompleksu, kura uzdevums ir pasargāt kultūraugus no slimībām un kaitēkļiem.
Augu aizsardzība ir cieši saistīta ar teritoriju aizsardzību. Nav iespējams aizsargāt kādu augu sugu, neaizsargājot tās augteni. Tāpēc arī teritoriju (rezervātu, liegumu) aizsardzība tai pašā laikā ir arī augu aizsardzība. Atskatoties vēsturē, par pirmo augu aizsardzības pasākumu Latvijā jāuzskata Moricsalas dabas rezervāta (jeb, kā toreiz teica, “Dabas jaukumu apvidus”) nodibināšana 1912. gadā.
1.Dažu aizsargājamo augu apraksti

1.1Baltais āmulis - Viscum album L.

Baltais āmulis ir āmuļu dzimtas (Loranthaceae) daudzgadīgs, ziemzaļš pusparazītisks krūms. Parasti krūmi ir lodveidīgi, ir arī nokarenas formas. To diametrs sasniedz pat līdz 120 cm. Stumbra zarošanās neīsti dihotomiska. Stumbrs ir kails, iedzelteni zaļš, ļoti trausls. Lapas iedzeltenas vai olīvzaļas, pretējas, lancetiskas vai iegareni ovālas, ādainas, 3-6 cm garas un 1-1,5 cm platas. Augs divmājnieks: sievišķie ziedi sīki, pa 3-6 dihotomisko zaru galos ar nokrītošu, četrdaļīgu zaļgandzeltenu apziedni. Vīrišķie ziedi lielāki, ar četrdaļīgu apziedni. Zied aprīlī, maijā. Ziedus apputeksnē vējš un kukaiņi. Auglis - sākumā zaļa, vēlāk balta, spīdīga, 9-10 mm plata oga ar gļotainu līmveidīgu mīkstumu un vienu baltu, lipīgu sēklu.…