Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:386995
 
Author:
Evaluation:
Published: 12.12.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 5 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Kas ir ala    4
2.  Alu veidošanās    4
3.  Alu iedalījums    5
3.1.  Mākslīgās alas    5
3.2.  Slepenās ejas    6
3.3.  Karsta alas    6
3.3.1.  Stalaktīti un stalagmīti    6
3.4.  Alas, kuras radījusi jūra    7
3.5.  Ledusalas    9
4.  Alas veidošanās mūžs    10
4.1.  Palīgos dzīvnieki    11
4.2.  Alas mūžs    11
4.3.  Cilvēki un alas    11
5.  Unikālā alu pasaule    12
5.1.  Dzīvība alās    13
6.  Alu pētnieki    14
7.  Alas – vēstures liecības    15
7.1.  Lībiešu upuralas    16
8.  Alu nozīme    18
9.  Alu aizsardzība    18
  NOBEIGUMS    17
  Literatūras saraksts    18
Extract


Alas var veidoties dabiski un mākslīgi. Dabiski tās var veidoties ūdens darbības rezultātā, ūdenim ķīmiski vai mehāniski šķīdinot iežus, vai zemes tektonisko kustību rezultātā. Dabiskās alas pēc izcelsmes ir 4 veidu – sufozijas, karsta, abrāzijas un tektoniskās.
 Karsta alas ir veidojušās, pazemes ūdeņiem izšķīdinot dažādus iežus (Latvijā – ģipšakmeņus, kaļķakmeņus, merģeļus, dolomītus). Karsta alas ir karsta procesu rezultātā veidojušies pazemes tukšumi. Latvijā šis biotops ir iznīcināts – karsta ala ir bijusi appludinātajā Daugavas ielejā.
Karsta alas ir vislielākās un pasaulē visvairāk izplatītas, taču Latvijā karsta alas ir retas. Karsta alas ir, piemēram, alas Kazu gravas Cēsu rajonā un Līgatnē pie „Zanderiem”.
 Sufozijas alas ir pazemes tukšumi, kas veidojušies devona smilšakmens iežos to izskalošanās rezultātā un kuru garums ir lielāks par 3 metriem. Sufozijas alās konstatētas dažādas baktēriju un zilaļģu sugas, kā arī vairākas augu un sēņu sugas.
Lielākā daļa Latvijas alu (aptuveni 90 %) ir sufozijas alas. To veidošanā „piepalīdz” avoti un strauti, tādēļ sufozijas avotus sauc arī par avotu alām. To ūdens mehāniski izskalo un iznes no iežu plaisām sīkus graudiņus, pamazām veidojot pazemes tukšumus.
Sufozijas alas nav visai lielas, un pasaulē šo alu nav daudz. Lielākās sufozijas alas Latvijā ir Gūtmaņa ala, Peldangas labirints Talsu rajonā un X alas Salacas krastos.
 Abrāzijas alas ir veidojis jūras viļņu triecienspēks. Tās nav lielas un nepastāv ilgi, jo stiprā vētrā viļņi sagrauj vecās alas un izveido jaunas. Tādas alas Latvijā sastopamas, piemēram, Vidzemes jūrmalā pie Tūjas, pie Ķurmraga un pie Veczemjiem.
 Tektoniskās alas veidojas Zemes spēku iedarbības rezultātā. Latvijā vienīgā šāda veida ala ir Bruņa ala Amatas krastā.
Vēl bez šiem četriem veidiem Latvijā ir arī cilvēka veidotas alas. Piemēram, Riežupes smilšu alas ir izraktas, lai iegūtu smiltis stikla rūpniecībai. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register