1.Latvijas ārējās tirdzniecības politikas dinamika
1.1. Latvijas ārējās tirdzniecības politika
laika posmā no 1995. gada līdz 2004.gada 1.maijam
Valsts izvēlas savu ekonomisko un ārējo tirdzniecības politiku atkarībā no tā, kāds ekonomiskais pieaugums ir valstī un kādas nozares valsts izvēlas attīstīt un aizsargāt. Valdībai ir jāizlemj kuras nozares tā vēlas atbalstīt. Tomēr nedrīkst rūpēties un attīstīt tikai vienu nozari, ļaujot sabrukt citai.
Latvijas ārējās tirdzniecības politika ir cieši saistīta ar valsts ārējās politikas pamatmērķi- stiprināt valsts drošību un nacionālo suverenitāti. Latvijai ir liberāls un atvērts rūpniecības preču tirgus, lai arī tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm, valsts realizē protekcionisma politiku. Atzinīgi vērtējama Latvijas tirdzniecības aizsardzības politika, kas līdz 2004.gada 1. maijam, bija līdzīga Eiropas Savienības (ES) pielietotajai protekcionisma politikai. Atbalstu lauksaimniecībai nosaka tādi ekonomiskie un sociālie mērķi kā valsts ietekmes saglabāšana pārtikas produktu tirgū, lauku dzīves veida saglabāšana, cenu stabilizācija un uzņēmumu ieņēmumu regulēšana un citi. Tomēr jāsecina, ka lauksaimniecības produkcijas neefektivitāte ir galvenokārt saistīta ar valsts lielo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanas un realizācijas cenām, kā arī valsts noteiktajiem produktu realizācijas ierobežojumiem.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā, Latvijā notika daudz un ievērojamas pārmaiņas muitas attīstības jomā. Tomēr kopējās attīstības tendences bija vērojamas 2 virzienos:
Ārējās tirdzniecības liberalizācija, tai skaitā, tarifu un netarifu ierobežojumu samazināšana;
Muitas likuma un procedūru saskaņošana ar ES likumdošanas aktu prasībām.
Jāsecina, ka Latvijas liberālās tirdzniecības politikas izvēle izrietēja no Latvijas stratēģiskā novietojuma Austrumu- Rietumu galveno tirdzniecības ceļu krustpunktā un ārējās tirdzniecības ievērojamā īpatsvara iekšzemes kopproduktā.
Savukārt Latvijas muitas reformas, bija viens no svarīgākajiem elementiem, lai Latvija varētu kandidēt uz iestāšanos ES. 1999. gadā notika otrais likumdošanas saskaņošanas posms, kura laikā tika izskatīta Latvijas ārpolitikas atbilstība ES prasībām attiecībā uz preferenciālajiem tirdzniecības līgumiem, sektorpolitiku (atsevišķu tekstila produktu, dzelzs un tērauda importu no trešajām valstīm), eksporta garantēšanu un apdrošināšanu, komercpolitikas instrumentiem (antidempingu) un iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem. 2000. gada aprīlī Briselē notika daudzpusēja ārējo attiecību sadaļas caurskatīšana. Saskaņošanas procesā atrunātie jautājumi un panāktie pārejas periodi, atviegloja Latvijas ražotāju un tirgotāju ieiešanu un darbību jaunajā kopējā ES tirgū.
…
