Ievads
Mūsdienās politika ir viena no aktuālakajām tēmam. Īpaši cilvēkus interesē valstu ārpolitika.
Ārpolitika – ir darbības sfēra, kura ir saistīta ar politisko attiecību, saišu vēšanu, starptautisku līgumu slegšanu ar citām valstīm un piedalīšanos starptautiskās organizācijās un savienībās. Ārpolitiskās darbības pamatā ir ārpolitiskie mērķi, uzdevumi un principi, kuri ir attēloti valsts konstitūcijā, citos likumos, valsts programmās.
Valsts ārpolitikas mērķis – valsts drošība. Lai to sasniegt, var tikt izmantoti dažādi līdzekļi: kolektīvas drošības līgumi, reģionāla sadarbība, divpusēji līgumi, neitralitātes politika.
Līdzekļu izvēle ir atkarīga no valsts ģeopolitiskā stāvokļa un starptautiskās situācijas. Baltija Eiropā ir dabisks jūras, gaisa un sauszemes satiksmes ceļš starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. To veido mūsu neaizsalstošās ostas, ērti kuģojamā Baltijas jūra, attīstīts dzelzceļu un šoseju tīkls, ģeogrāfiski īsākās gaisa trases satiksmei ar centrālo Krieviju, attīstītā un gadsimtos noregulētā tranzīta plūsma, izveidotā un specializētā vietējā rūpniecība, samērā augstais un stabilais servisa līmenis.
Ne mazāk svarīgs ģeopolitisks faktors ir Baltijas tautu griba nosargāt atgūto brīvību.
Baltijas iespējamais sadarbības areāls. Trīs Baltijas valstis ar 8 miljoniem iedzīvotāju patiesas ekonomiskas, politiskas un militāras sadarbības gadījumā nebūt nav nevarīga saliņa bangojošā jūrā, bet ģeopolitiska realitāte; tām kara gadījumā kādu laiku jāspēj nosargāt savu 600 km garo kopējo austrumu robežu, līdz saņemtu ārējo militāro atbalstu.
Kopā ar Ziemeļvalstīm, Poliju un Ukrainu Baltija var veidot stabilu miera zonu Austrumeiropā, kas sarežģī jebkuras neprovocētas agresijas uzsākšanu šajā telpā.
Ar Rietumvalstīm baltieši veido aliansi, nevis pakļautības attiecības.
Krievija ir tradicionāls Baltijas tirdzniecības partneris un lētu izejvielu avots. Krievijas iekšpolitiskās kolīzijas mūsdienu situācijā vēl nenozīmē agresiju pret Baltiju.
20. un 30. gados lielvalstu politiķi ņēma vērā ģeopolitiskos apsvērumus. Mūsdienās, kad starptautiskie kontroles mehānismi var būt iedarbīgi un sankcijas pret agresoru - efektīvas, topošā pasaules vienotā tirgus situācijā ģeopolitiku pakāpeniski nomaina ģeoekonomika, kas arī Baltiju mudina kā līdzvērtīgu partneri iekļauties pasaules lielajā ekonomiskajā apritē.
Pētijuma objekts. Ārpolitika vēsturiskā sēcībā. Pētīt ārpolitisko attiecību attistību laika posmā, kad Latvijas Republika varēja patstāvīgi pieņemt lēmumus t.i. no 1918. līdz 1940. un no 1991. līdz 2003. gadam.
Pētijuma priekšmets. Ārpolitika iekļauj sevī daudz svarīgu notikumu, kuri turpmāk ietekmēs valsti vispār. Šī tēma var kļūt par interesantu lasamvielu jebkuram cilvēkam. Latvijas ārpolitikā notiek būtiskas izmaiņas: straujas valdības maiņas, polistisko stratēģiju izmaiņas un valsts stāvokļa izmaiņas.
Pētijuma mērķis. Parādīt Latvijas ārpolitisko sakaru attīstību 85. gadu laikā un to ietekmi uz valsti vispār.
…
