Latvijas augstskolu akreditācijas prasības un īpatnības

1. Akreditācija
Topošajam studentam ir jāizdara nopietna izvēle par savas nākotnes karjeru un attīstības iespējām, kas liek spert izšķirošus soļus izvēlētā mērķa virzienā. Viens no tiem ir augstākās mācību iestādes izvēle, kur apgūt nepieciešamās pamatzināšanas, praksi, iegūt kontaktus iespējamajām nākotnes sadarbībām un, vissvarīgākais, pēc sekmīgām studijām saņemt diplomu, kurš atvērs durvis uz iecerētajiem uzņēmumiem un darbības virzieniem, ļaus studēt nākamajā līmenī. Lai tā patiesi arī notiktu, studentam, izvēloties mācību iestādi, ir jālūkojas pēc vārda “akreditēts” gan pie izvēlētās mācību iestādes, gan studiju virziena, kas kalpo kā valsts nodrošināta garantija, ka izvēlētā mācību iestāde tiešām spēj nodrošināt saturiski vērtīgas studijas, zinošus speciālistus – pasniedzējus un iegūstamais diploms ir ar segumu, kas ir atzīstams gan šeit Latvijā, gan arī citās ES valstīs.
Ne tikai iestādei ir jābūt akreditētai, tādiem ir jābūt arī studiju virzieniem, ko tā piedāvā studēt gribētājiem. Lai šos procesus pārraudzītu un virzītu bez Izglītības ministrijas ir arī citi veidojumi, kas iesaistās akreditācijas procesos. “Dažādas uzraudzības funkcijas ir deleģētas arī Augstākās izglītības padomei, Akadēmiskajam informācijas centram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam.(..) Augstākās izglītības padome pārrauga profesoru padomes un pieņem lēmumus par augstskolu (un koledžu) institucionālo akreditāciju. (..) Kopš 2015 gada centrā izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra organizē studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu, kā arī uztur studiju virzienu reģistru. Aģentūra izstrādā studiju virzienu vērtēšanas metodiku un procedūras, kas atbilst Boloņas procesa ietvaros veidotajā Eiropas augstākās izglītības telpā pieņemtajiem standartiem un vadlīnijām augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.” (Rēvalde, 2022)…