Latvijas Bankas vēsture
Vēsturiski bankas darbības pirms sākumi radās līdz ar tirdzniecības attīstību. Lai varētu norēķināties par pirkumiem ar citu zemju tirgotājiem, bija nepieciešams mainīt naudu. Vēsture liecina, ka pirmie naudas mainītāji bija itālieši. Viņi naudas mainīšanas operāciju veikšanai izmantoja galdu, kuru novietoja tirgu laukumā. Līdz ar to termins banka aizgūts no itāļu vārda banco. To var tulkot kā galdu, solu. Tajā gadījumā, ja kāds no tirgotājiem mēģināja naudas mainīšanas laikā piekrāpt savu klientu, galds tika salauzts, tas nozīmēja bankrotu.
Latvijā centrālās bankas funkcijas pilda Latvijas Banka, kura tika nodibināta 1922.gada 19.novembrī un tika atjaunota- 1990.gada 2. martā.
Latvijas Banka līdz ar Latvijas valsti veidojās laikā starp diviem pasaules kariem, kas lielā mērā noteica un ietekmēja visas norises valstī, t.sk. arī naudas sistēmas un naudas politikas attīstību. 1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Lai varētu realizēt sekmīgu monetāro politiku, Latvijas Bankai tika piešķirtas emisijas tiesības. Jau 1922. gada 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā 10 latu pagaidu banknotes.
1990. gadā 31. jūlijā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu tika apstiprināti LB pagaidu statūti, tātad faktiski nodibinājās Latvijas Banka. Taču toreiz to vēl nevarēja saukt par centrālo banku, jo tā nepildija vienu no galvenajām funkcijām- emisijas funkciju. Emisija joprojām bija PSRS Valsts Bankas Latvijas Republikas bankas kompetencē. Latvijas Republikas Augstākajā Padomē 1992. gada 19. maijā tika pieņemts likums “Par Latvijas Banku”, kurā noteica, ka Latvijas Banka saskaņa likumiem izdod saistošus noteikumus komercbankām un citām kredītiestādēm, kā arī citām fiziskām un juridiskām personām visos jautājumos, kas saistīti ar bankas operācijām, kā arī veic kredītiestāžu darbības uzraudzību, kontroli un revīziju.…
