Banku darbību uzrauga speciālas komisijas. Latvijā tāda ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Ja šī komisija konstatē, ka banka nonākusi lielās finansiālās grūtībās, ko izraisījusi pašas neapdomīgā rīcība vai finansiālā krīze pasaules un iekšējos tirgos, tiek tālāk izvērtēta šīs bankas darbība. Ja bankai draudošais bankrots var izraisīt valstij lielu finansiālo satricinājumu, tad FKTK kopā ar valsts banku un šīs bankas vadību un akcionāriem var vienoties labprātīgi vai arī piespiedu kārtā, tad valsts var pārņemt banku savā pārvaldījumā, ieceļot savu valdes priekšsēdētāju. Latvijā tā notika ar Parex banku. Valsts no saviem budžeta līdzekļiem ieguldīja lielu summu. Bankai tika noteikti ierobežojumi. Tā faktiski ir kļuvusi par valsts banku.
Latvijas Bankas peļņa tiek sadalīta atbilstoši likumam „Par Latvijas Banku” un ieskaitīta valsts pamatbudžetā valsts kases norādītajā kontā. Latvijas Banka ar saviem ienākumiem sedz izdevumus, lai nodrošinātu likumā „Par Latvijas Banku” noteikto uzdevumu izpildi un izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Centrālās bankas vairākās valstīs veic arī komercbanku sektora uzraudzību. Latvijas Banka pārrauga Latvijas komercbanku darbību, seko, lai bankas ievērotu darbības riskus, pildītu savas saistības pret klientiem. Sākotnēji banku uzraudzību Latvijā regulēja likums „Par bankām”, taču tas bija nepilnīgs un neļāva izvairīties no masveida banku krīzes 1995. gadā. Tajā pašā gadā ar LB atbalstu tika izstrādāts un pieņemts jauns „Kredītiestāžu likums”. Taču joprojām turpinās kredītiestāžu regulējošo normatīvo aktu pieskaņošana Eiropas Savienības standartiem.
Valsts ekonomiskās politikas veidotājiem, izmantojot makroekonomikas metodes, jāseko, kā attīstās ekonomika (pozitīvi vai negatīvi), un jāizlemj, kas būtu jādara, lai pazeminātu bezdarba vai inflācijas līmeni vai arī palielinātu produkcijas izlaidi. Valdībai ir iespēja ietekmēt makroekonomiku tieši, īstenojot dažādu ekonomisko politiku.
Valdība, centrālā banka, izmantojot, dažādus līdzekļus, kontrolē un regulē finanšu attiecības valstī un vispirms naudas daudzumu apgrozībā. Tas tiek darīts dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, ja preču cenas paaugstinās, tad valdība, baidīdamās no inflācijas, centīsies samazināt naudas daudzumu apgrozībā vai vismaz samazināt tā pieauguma tempus. Šo mērķu sasniegšanai valdība īsteno monetāro politiku.
…
