Neviena pasaules valsts nevar pastāvēt izolēti. Par to, cik demokrātiska, tātad tiesiska ir šī valsts, liecina, kā tajā tiek ievērotas starptautiskās konvencijas, līgumi un vienošanās. Mēs visi esam saistīti un ir svarīgi, kā tiek realizētas cilvēktiesības, bērnu aizsardzības tiesības, vides aizsardzība u.c. ne tikai mūsu valstī, bet arī mūsu kaimiņvalstīs- gan tuvējās, gan tālākās, gan pavisam tālās, jo vienas valsts nesakārtotā vai lokālā likumdošana kādā jautājumā ļoti sāpīgi atsaucās uz citas valsts pilsoņu interesēm un tiesībām .
Uzskatāms piemērs ir jautājums par minoritāšu tiesību neievērošanu tādā lielvalstī kā Krievija, kura ar vardarbīgām metodēm cenšas pakļaut mazākumtautību valstis, konfliktējot par ekonomiskiem un teritoriāliem jautājumiem (ieilgušais karš ar Čečeniju). Diskutējams jautājums ir arī par ASV pilnvarojumu uzņemties “pasaules policista” lomu teroristu apkarošanā un metodēm, kādas tā pielieto uzbrukumos Afganistānai un pašreizējiem draudiem Irākai..
Demokrātiskā valstī nevar kļūt aktuāls jautājums par kāda šīs valsts reģiona vai novada atdalīšanos no šīs valsts. Arī Latvijā laiku pa laikam uzplaiksnī musinājumi no krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju puses par Latgales reģiona vai Daugavpils novada atdalīšanu no Latvijas vai tā pievienošanu Krievijai. Šāda jautājuma izcelsmei nebūtu pamata, ja visi demokratizācijas procesi valstī būtu pilnīgi sakārtoti.
Arī naturalizācijai nepieciešamo zināšanu apjomu vajadzētu pārskatīt un vienkāršot, līdz ar to valsts, panākot pretī mazākumtautībām, panāktu lielāku lojalitāti no šo kategoriju puses. Tas, protams neattiecas uz valsts valodas statusu valstī vispār un atbilstošu valsts valodas zināšanu līmeni, kāds nepieciešams amatpersonām, Saeimas locekļiem.
…
