Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:979660
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.12.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Not used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
Extract

Pirms daudziem gadiem Mārgareta Tečere un citi neoliberāļi paziņoja, ka tirgus ekonomika guvusi pārliecinošu uzvaru cīņā pret kolektīvisma jēdzienu. Kā neveiksmīgi izteicās Tečeres kundze: “Sabiedrība kā tāda nemaz nepastāv”. Taču pat tiem britu konservatīvajiem, kuri atbalstīja Tečeres kundzi, kļuva acīm redzams, ka neoliberāļi pilnīgi aizmirsuši par tirgus atkarību no citām, ar tirgiem nesaistītām institūcijām. Tas atkarīgs arī no ģimenes un kopienām, kurās veidojas uzticēšanās un cilvēciskais kapitāls. Kā apstiprina aizvien lielākais darbu skaits mūsdienu ekonomikas jomā, ja tirgus ekonomika gatavojas gūt panākumus, investīcijas sabiedriskajā kapitālā ir tikpat svarīgas, cik kapitālieguldījumi vērtspapīros.
Jaunajā ekonomikā sabiedriskās bagātības veidošana aizvien vairāk ir atkarīga no cilvēciskā kapitāla. Taču cilvēciskais kapitāls vispirms veidojas ģimenē, lielākoties pirms mēs nonākam saskarsmē ar plašākiem sabiedrības institūtiem. Tāpēc, ja mums ir nopietna attieksme pret cilvēcisko kapitālu un ja mēs nopietni izturamies pret mūsu pienākumiem attiecībā pret sabiedriskajām institūcijām, mums ir vajadzīga tāda politika, kas ļauj pat visnelabvēlīgākajām ģimenēm dot saviem bērniem labus dzīves sākuma apstākļus. Mums ir vajadzīga mūsdienīga sabiedrības aizsardzības sistēma, kuras galvenais mērķis nav pamatvajadzību apmierināšana, nodrošinot atbalstu ārpus tirgus ekonomikas ietvariem, bet kura katrā izdevīgā gadījumā palielina cilvēku spēju gūt panākumus un izdzīvot tirgus ekonomikas apstākļos.
Latvijā brīvā tirgus ekonomika sāka ienākt tikai pēc brīvības atjaunošanas, jo pirms tam veikalos varēja nopirkt tikai Krievijas vai pašu ražotās preces, kuru cenas nevarēja mainīt, jo tās jau tika noteiktas rūpnīcā. Netika atļauts ievest ārvalstu preces. To drīkstēja darīt tikai tad, ja šī valsts atradās bijušajā Padomju Savienības teritorijā.
Patreiz viss ir mainījies. Mēs drīkstam preces ievest, izvest, pārdot par sev izdevīgām cenām un tamlīdzīgi. Protams, pastāv daži ierobežojumi, kuri ir jāievēro.
Ja runājam par pārmaiņām, tad jāatzīst, ka šogad attiecībā uz iekšzemes kopproduktu arī ir notikušas dažas izmaiņas.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register