Kā zināms, viens no Mārstrihtas kritērijiem paredz, ka valstīm, kas ietilpst eiro zonā, budžetam viena ekonomiskā cikla ietvaros jābūt pilnībā sabalansētam, t.i., labas izaugsmes periodos tam vajadzētu būt ar pārpalikumu, lai tad, kad ekonomiskās izaugsmes temps mazinās, valsts varētu atļauties budžeta deficītu, kas tomēr arī šajos apstākļos nevar pārsniegt 3% no valsts iekšzemes kopprodukta. Tādējādi valstīm, kurās attīstības temps ir zems, piemēram, Vācijā, kur šogad plānota iekšzemes kopprodukta izaugsme 1.5% apmērā, budžeta deficīts ir ekonomisko izaugsmi papildus stimulējošs instruments, tāpēc fiskālais deficīts aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta ir pieļaujams. Turpretī valstīs, kas attīstās strauji, piemēram, Latvijā, kur iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad plānota virs 7%, nekādi valdības fiskālie stimuli papildus nav nepieciešami, tie drīzāk rada papildu inflācijas spiedienu, tāpēc budžeta deficīts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kaut arī formāli nepārkāpj 3% robežu, ir pārāk augsts. Ņemot vērā prasību pēc sabalansēta budžeta pilna ekonomiskā cikla ietvaros, valsts ar šādu budžeta deficītu apstākļos, kad attīstības temps ir augsts, var tikt novērtēta kā nepietiekami gatava Eiropas vienotās valūtas ieviešanai. Turklāt šāda politika liedz manevra iespējas gadījumā, ja ekonomiskās izaugsmes temps nesasniedz plānoto. Pēdējos gados faktiskais izaugsmes temps par laimi vienmēr izrādījies augstāks, nekā iepriekš plānots. Tomēr tas absolūti nevar būt par pamatu pieņēmumam, ka tāda pati situācija saglabāsies arī turpmāk. Latvija kā valsts ar mazu un atvērtu tautsaimniecību ir lielā mērā atkarīga no dažādām globālās tautsaimniecības svārstībām, piemēram, Krievijas finanšu krīze 1998. gadā.
Jau piekto gadu vērojama strauja Latvijas tautsaimniecības izaugsme. Salīdzinājumā ar visām citām ES valstīm pēdējo gadu laikā tā bijusi visstraujākā, un būtiskas izaugsmes tempa palēnināšanās pazīmes pašlaik nav vērojamas - nākamgad iekšzemes kopprodukta kāpums tiek plānots 7% līmenī. Vienlaikus valstī arvien straujāk pieaug privātais patēriņš un kreditēšanas attīstība ir viena no straujākajām visā ES. Būtiski palielinās nekustamā īpašuma vērtība, un noturīga iekšzemes pieprasījuma dēļ ievērojami pieaug imports un tā pārsvars pār eksportu.
…
