Latvijas iedzīvotāju attieksme pret bēgļiem

Secinājumi
Šī zinātniski pētnieciskā darba izveides noslēguma daļā var izdarīt vairākus secinājumus.
Pirmkārt, darba sākumā izvirzītā hipotēze ir piepildījusies - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas valsts un tauta šobrīd nav gatava lielāka skaita bēgļu uzņemšanai valstī. Par to liecina praktiskajā darbā iegūtie rezultāti. Apmēram divas trešdaļas aptaujāto bēgļu uzņemšanu Latvijā neatbalsta. Tomēr Latvijas valsts 2016. gada pirmajā ceturksnī plāno uzņemt pirmos desmit bēgļus.
Otrkārt, ar anketēšanas palīdzību tika noskaidrots, ka teju katrs aptaujātais informāciju, kas saistīta ar bēgļu krīzes un uzņemšanas tēmām, iegūst tieši ar sabiedrisko mediju un sociālo tīklu palīdzību. Lai arī liela daļa internetā ievietotās informācijas ir patiesa, atsevišķos gadījumos lielu interesi un popularitāti iegūst raksti ar pilnīgi vai daļēji nepatiesu informāciju. Šādā veidā sabiedrībā aizvien izplatītākas kļūst dažādas sociālas problēmas, arī tādas kā ksenofobija un pat rasisms.
Treškārt, var secināt, ka sakarā ar bēgļu krīzes tēmu, lielu iespaidu uz mūsdienu Latvijas sabiedrību ir atstājusi imigrācijas vēsture Latvijā. Īpaši lielu iespaidu atstājušas latviešu – krievu tautības cilvēku īpatsvara izmaiņas valstī PSRS valdīšanas laikā. Ieceļotāju lielā skaita dēļ, jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, pastāv to integrācijas problēmas. Iespējams, ka tieši šī problēma latviešiem rada negatīvas saistības ar imigrācijas tēmu valstī. Tomēr šobrīd, lai arī abu iesaistīto tautu starpā ir lielas kultūras atšķirības, plānotais imigrantu skaits turpmāko divu gadu laikā ir simtiem reižu mazāks. Tas norāda uz to, ka Latvijā sabiedrībai piemīt arī tādas problēmas kā etnocentrisms un nacionālisms, kuras arī veicina nepatiku pret citu tautību cilvēkiem.
…