Klasiski ir pieņemts uzskatīt, ka 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversme ir būvēta pēc Vācijas „Veimāras skolas” parauga, taču kā atzīmē A. Šilde balstoties uz Latvijas Satversmes stenogrammām, tad diskusijā Satversmes izstrādes un pieņemšanas laikā ir izskanējušas domas un salīdzinājumi arī ar Šveices, Somijas, Francijas, Anglijas, ASV, Polijas, Čehoslovākijas, Igaunijas un Japānas konstitucionālajiem aktiem.1 V. Eglītis noliedz, ka Latvijas Satversme būtu pārņemta no Vācijas, jo tajā nav nostiprināts tautas vēlēts prezidents, divpalātu parlaments un federatīva sistēma, bet satversmes otra daļa, kurā atrunātas pilsoņu tiesības un brīvības netika pieņemts.2 Literatūrā ir maz diskutēts un apskatīts jautājums par Krievijas satversmes ietekmi uz LR Satversmi. Lai noskaidrotu kāda ir šī ietekme, ir nepieciešams apskatīt cik un kādas satversmes ir pastāvējušas pēc Latvijas valsts dibināšanas, un kāds ir bijis to saturs.
Par pirmo satversmi var uzskatīt 1918. gada 4. decembrī Tautas Padomes pieņemto pagaidu likumu „Latvijas pagaidu satversme”. Par otro pagaidu satversmi var uzskatīt divu dokumentu kopu, kas sastāvēja no diviem aktiem: 1920. gada 27. maija Deklarācijas par Latvijas valsti un 1920. gada 1. jūnija Latvijas valsts pagaidu noteikumiem, ko dēvē gan par pagaidu konstitucionālo tiesību aktiem3, gan par Latvijas otro pagaidu satversmi4. Deklarācijā bija no divi punkti: 1) Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu un 2) Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai5, bet noteikumos, lai gan īsi, tomēr skaidri bija formulēts demokrātiska parlamentāra republikas iekārta. Kā trešā būtu minama 1922. gada 15. februāra Latvijas Republikas Satversme. Komisiju, kas pieņēma šo satversmi, vadīja Marģers Skujenieks, tā sastāvēja no apakškomisijām: pirmās Fēliksa Cielēna vadībā, kurai bija jāizstrādā Satversmes pirmā daļa – valsts iekārtas projekts, un otrās – Paula Kalniņa vadā, kam uzdevums bija izstrādāt Satversmes otro daļu – cilvēka un pilsoņu tiesību un pienākumu deklarāciju.6
Satversmes Sapulce 1922. gada 15. februārī pieņēma pirmās apakškomisijas izstrādāto satversmes projektu, pēdējā lasījumā 1922. gada 26. februārī daļa par cilvēka un pilsoņa tiesībām un pienākumiem netika pieņemta, jo tika noraidīta. …
