Lauksaimniecība ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecības nozare, kas ražošanas procesā izmanto vienu no retajiem Latvijas dabas resursiem – zemes auglības potenciālu, kas apvienojumā ar darbaspēku, kapitālu un vadītspēju dod jūtamu ieguldījumu valstī ražotajā iekšzemes kopproduktā. Racionāla lauksaimniecības ražošanas attīstība lielā mērā nozīmē racionālu dabas resursu izmantošanu.
Līdz ar to lauksaimniecības attīstības pamatuzdevumi ir:
1.valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku no vietējiem lauksaimniecības produktiem;
2.konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā strādājošajiem;
3. racionāla dabas resursa - zemes izmantošana.
4.ārējā tirgū konkurētspējīgas produkcijas ražošana kā pēc kvalitātes, tā arī pašizmaksas rādītājiem.
Viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības un izmaiņu indikatoriem ir iekšzemes kopprodukts (IKP).Tas raksturo gan tautsaimniecību kopumā, gan katru nozari atsevišķi. Pēc kopprodukta kopējā apjoma un tā lieluma uz vienu tautsaimniecībā vai nozarē nodarbināto var spriest gan par valsts attīstības tempiem, gan par iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām.
Latvijas kopējais IKP faktiskajās cenās 2009. gadā bija Ls 13 082,8 milj.; tas ir samazinājies par Ls 3 105,4 milj. jeb par 19,2 %. Uz vienu iedzīvotāju IKP bija Ls 5802 – par 1310 latiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Arī pievienotā vērtība lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (NACE 1.1. red. A) pie-dzīvojusi kritumu (1.1. tabula) par 17,2 %, savukārt lauksaimniecībā un medniecībā (A01) – par 17,4 %, mežsaimniecībā (A02) – par 17,0 %, zvejniecībā (B) – par 1,3 %. Vislielākais IKP kritums bijis tādās nozarēs kā būvniecība (F) (– 40 %), viesnīcas un restorāni (H) (– 33 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (G) (– 28 %). …
