Latvijas makroekonomikas attīstība

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopumā ekonomiskā situācija Latvijā pēc krīzes uzlabojas, jo valstī attīstās preču un pakalpojumu ražošana. Jāsecina, ka IKP ir rādītājs, kas makroekonomisko situāciju ir attīstījis.
Kopš 2016. gada sākuma līdz 2018. gada nogalei Latvijā inflācijas līmenis bijis 7,6%. Secināms, ka inflācijas līmenis bijis stabils. Latvijas pašreizējā inflācija ir pieņemama – tā nav pārlieku zema vai pārlieku augsta. Tā ir atbilstoša apstākļiem, kāda valda ekonomikā. Inflācijas līmeņa paaugstināšanos veicinājis ne vien ražotāju cenu palielinājums, bet arī kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās.
Bezdarba līmenis Latvijā samazinās un nodarbinātība pieaug, tomēr vēl aizvien ir aktuāla reģionu atšķirības problēma. Lielākais bezdarba līmenis Latvijas reģionos no 2010.-2018. gadam bijis Latgales reģionā, savukārt viszemākais bezdarba līmenis bijis Pierīgas reģionā. Rīgas un Pierīgas reģionos bezdarba līmenis no 2016.-2018. gadam bijis vismaz 2 reizes mazāks nekā Latgales reģionā. Uzņēmumu koncentrācija reģionos ir viens no galvenajiem iemesliem augsta bezdarba līmenim atsevišķos reģionos. Tā kā lielākais bezdarba līmenis no 2010. – 2018. gadam ir Latgales un Zemgales reģionos, tad uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem vismazākais ir tieši šajos reģionos.
Latvija atrodas uzplaukuma fāzē, jo pieaug ražošanas apjomi (secināms pēc IKP datiem), uzlabojas nodarbinātības situācija, rodas inflācija. Tomēr palielinās iedzīvotāju ienākumi un uzņēmumu peļņa, kas sekmē investīciju pieaugumu.
…