Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:586320
 
Author:
Evaluation:
Published: 10.10.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 9 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Meži Latvijā    4
  Mežu iedalījumi    4
  Mežu Problēmas    6
  Dabas katastrofas    6
  Vētras posts Eiropas mežos    6
  Skābie lieti un to radītās sekas    7
  Piesārņojums    9
  Atkritumi    9
  Vides Piesārņošana    11
  Mežu izciršana    14
  Pilsēta un dzīvnieki    14
  Fakti un Skaitļi    17
  Pašnovērtējumi    22
  Avoti    23
Extract

Meži aizņem 44,1% Latvijas teritorijas.
Dažādie augsnes un hidroloģiskie apstākļi līdztekus ekstensīvai mežsaimniecībai ir radījuši lielu mežu tipu daudzveidību. Latvijā ir daudz mitro mežu, kas vairumā Eiropas valstu ir gandrīz iznīcināti. Purvainie meži uz slapjām kūdras augsnēm aizņem 382 tūkst. km2 jeb 13,5% mežu platības, un ar tiem saistās aptuveni 230 augu sugas, no kurām 30 ir retas un aizsargājamas. Mežu bioloģisko daudzveidību apdraud to straujā izciršana, piesārņošana, dedzināšana un citas dabas katastrofas.
Eirosibīrijas melnalkšņu staignāji sastopami ļoti slapjās, auglīgās, avoksnainās, barības vielām bagātās vietās, kuru krājumus nemitīgi papildina tekošie augsnes ūdeņi. Valdošos procesus šeit nosaka ūdens. Ieejot šādā mežā, visapkārt varam redzēt augstus ciņus, uz kuriem pakāpušies ar sūnām apauguši dažāda vecuma melnalkšņi, kā arī atsevišķas egles vai oši. Krūmi šeit sastopami reti. Koku stumbru pamatnēs aug dažādi lakstaugi un sūnas. Ciņi ir raksturīgākā melnalkšņu staignāju pazīme, un tie veidojas laika gaitā, plūdu ietekmē pārvietojoties augsnes virskārtai, kā arī nobirstot un satrūdot koku lapām un augu daļām, uz kurām, bēgot no ūdens, pakāpjas jauni lakstaugi un sūnas. Starp ciņiem vērojami lielāki vai mazāki applūstoši laukumi. Faktiski nav redzami vēja izgāzti koki. Apmeklējot šos mežus dažādos gadalaikos, tie vizuāli daudz neatšķiras, nereti var novērot dažādus ūdens līmeņus, tā, piemēram, pavasarī uz ciņiem augošos kokus pilnībā ieskauj ūdens. Ja uzņemtu paātrinātu filmu vairāku gadu desmitu garumā, varētu redzēt, ka melnalkšņu meži no visiem pārmitrajiem mežiem ir «vislēnākie», to pārveidošanās ātrums dabiskos apstākļos ir gandrīz nemanāms: faktiski nenotiek koku sugu nomaiņa, koku atmiršana notiek tikai atsevišķās vietās, lēnām sabrūkot pa kādam vecam kokam.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register