Latvijas brīvvalsts saimniecības sakārtošanā nozīmīga bija Latvijas muitas izveidošana. Jau 1918.gada Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas sastāvā tika izveidota Muitas nodaļa. Šajā laikā tikai Liepājas muitnīca, neraugoties uz grūtībām pirmā sāka strādāt. 1918.-1921.gads ir jāuzskata par muitas apgabalu un muitnīcu dibināšanas un nostiprināšanas laiku.
1921.gadā Finansu ministrijas sastāvā tika nodibināts Muitas departaments un noteikti muitas darbības principi jaunajos apstākļos.
Ar laiku Muitas departamenta struktūras pilnveidošana pozitīvi ietekmēja visu pakāpju muitas iestādes- muitnīcas, muitas kontrolpunktus, muitas punktus un posteņus.
Muitas departamentu vadīja muitas direktors un vicedirektors. 1934.gadā departamenta sastāvā darbojās 4 nodaļas, kurās strādāja 60 muitas ierēdņi.
Muitas departamentam bija tieši pakļautas 11 muitnīcas, no tām četras pirmās šķiras, trīs otrās šķiras un četras trešās šķiras. Muitnīcas vadīja muitnīcu priekšnieki, kurus amatā nozīmēja Muitas departamenta direktors.
Muitnieku tiesības un pienākumi tika diferencēti pēc šķirām. Rīgas, Liepājas Ventspils un Daugavpils pirmās šķiras muitnīcas atbilstoši Muitas nolikumam varēja veikt muitošanas darbus pilnā apjomā. Otrās un trešās šķiras muitnīcu tiesības bija ierobežotas. Tajā pašā laikā tās varēja muitot visas izvedpreces, bet no ievedprecēm tikai noteiktas, ievedmuitas tarifa pantos minētās. Šīs muitas varēja muitot visas tās preces, kas uz muitas tarifu vispārējo noteikumu pamata bija no muitas nodokļiem atbrīvotas, kā arī ceļotāju ievestās mantas, ja tās nebija domātas tirdzniecībai.…
