Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:565666
 
Author:
Evaluation:
Published: 30.04.2009.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Pirmā nauda Latvijas teritorijā    3
  Krievijas nauda Latvijā (18.gs.-1918.g.)    4
  Nauda Latvijā (1918-1940)    6
  2.pasaules kara ietekme uz Latvijas naudu (1939-1945)    8
  Padomju nauda Latvijā (1944-1992)    9
  Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana    10
  Izmantotā literatūra    11
Extract

Līdz šim senākā Latvijā atrastā nauda ir romiešu monētas (1.- 4.gs.), kuras šeit nonāca no Romas impērijas austrumu daļas – cauri Melnās jūras piekrastes pilsētām un tālāk pa Dņepras – Daugavas ūdensceļu, kā arī pa tā saucamo dzintara ceļu, kas aizsākās Karnutas pilsētā pie Donavas.
Lielākoties par romiešu monētām maksāja ar dzintaru, bet Latvijas visu un austrumu teritorijas iedzīvotāji, kuriem dzintara nebija, pret monētām mainīja kažokādas, vasku un medu.
Romiešu monētas Latvijas teritorijā ir izmantotas kā maiņas līdzeklis, bet nav drošu ziņu, ka tās būtu veikušas naudas funkciju mūsdienu izpratnē. Par monētu vērtību liecina tas, ka tās tika dotas līdzi mirušajiem arī kapā, līdzās vietējās izcelsmes bronzas stopa saktām, dzelzs izkaptīm, cirvjiem, dunčiem un šķēpu galiem. Domājams, ka romiešu monētas izmantoja arī kā izejvielas sīku bronzas priekšmetu taisīšanai.
Pēc Romas impērijas sabrukšanas Latvijas monētu apgrozības vēsturē sākās bezmonētu periods, kas ilga no 5. līdz 8.gs. Šajā laikā kā maksāšanas līdzekli izmantoja sudrabu.
9.gs, beidzoties bezmonētu periodam, Latvijas teritorijā pirmo reizi parādījās Austrumu sudraba monētas – dirhēmii. Latvijas teritorijā atrasti 2343 dirhēmi, kas kalti visdažādākajās Āzijas pilsētās. Vēlāk, 10.gs. pēdējā ceturksnī, parādījās Rietumeiropas monētas - galvenokārt vācu, retāk – angļu, dāņu, čehu, ungāru. Šajā laikā līdzās dirhēmiem bija sastopami arī denāri, tie ir mazāki par dirhēmiem, to svars ir ap 1 g, bet diametrs – 18 mm.
Livonijas laikā (13. – 16.gs. vidus) Latvijas teritorijā apgrozījās ļoti dažādas monētas, jo tiesības kalts monētas bija gan Rīgas arhibīskapijai, gan Livonijas ordeņa valstij, kā arī ieplūda nauda no citām valstīm. Kopš 16.gadsimta Rīgā atradās naudas kaltuve, tajās kalšanas process bija primitīvs, taču ar laiku ieviesa dažādus tehniskos jauninājumus.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register