Latvijas neatkarības pasludināšana bija ilgstošs process, jo vajadzēja gan tautas apziņā izveidoties priekšstatam par to, ka Latvija ir spējīga būt neatkarīga valsts, gan arī atbrīvoties no to valstu ietekmes, kas vēlējas Latvijas teritoriju iegūt savā pakļautībā.
Par svarīgākiem apstākļiem, kas ietekmēja Latvijas valsts izveidošanos tiek uzskatīti: 1.Pirmā pasaules kara rezultātā Krievijas impērijas sagrāve; 2.boļševiku solījumu nepildīšana; 3.Vācijas zaudējums Pirmajā pasaules karā; 4.lielvalstu vēlēšanās iežogot boļševisma izplatību (to varēja panākt tikai nepieļaujot tas teritoriju pieaugumu); 5.cilvēku griba dzīvot demokrātiskajā sabiedrībā (tika plaši aktivizēta pilsonisku partiju darbība, kas balstījās uz veiksmīgu diplomātiju);
Latvijas valsts izveidojās tajā laikā, kad „Krievijas impērija Pirmā pasaules kara laikā nonāca uz militāra, ekonomiska un politiska sabrukuma sliekšņa”1 . Plašas iespējas Krievijā dzīvojošām tautām izveidot autonomus veidojumus radīja 1917. gada Februāra revolūcija. Arī boļševiku Oktobra apvērsums vēl vairāk saasināja iekšējo situāciju. Saspringtais iekšējais stāvoklis nedeva boļševiku valdībai iespēju saglabāt Krievijas iepriekšējus apmērus. Viņi vēlējas savas idejas realizēt caur internacionālisma un tautu pašnoteikšanas tiesību ideju sludināšanu2 .
Pēc revolūcijas tautā valdīja liela sajūsma. Visi bija pārliecināti, ka tagad tiešām radīsies iespēja brīvības izpausmēm un sāksies demokratizācijas process sabiedrības dzīvē. Cilvēki „uzticējās vārdiem, solījumiem, bet ar tiem Krievijas tālaika politiķi neskopojās”3 . Tomēr tas neizdevās, jo neveiksmīgas Pētera Stučkas darbības rezultātā tauta novērsās no viņa idejām, tādēļ, ka netika ievēroti visi solījumi – zemnieki nesaņēma īpašumā zemi, kas tika solīts, kā arī pasliktinājās tautas sociālā nodrošinātība.
…