Latvijas okupācija un aneksija (1940.g.)

Esmu pārliecināta, ka manis izvēlētā studiju darba tēmu: „Latvijas okupācijas un aneksijas”, neskaitāmi autori ir pētījuši un pārcilājuši visvisādos iespējamos veidos. Pamatojoties uz to varu teikt, ka noteikti neko jaunu nespēšu ne pateikt, ne izpētīt, ne atrast, ja nu vienīgi jaunu, iepriekš nezināmu informāciju sev pašai. Lai arī šī tēma ir pārāk populāra pētnieku vidū, tomēr tas nemazina šīs tēmas aktualitāti mūsdienās, jo darbā izskatāmos jautājumus ar dažādiem laika intervāliem aktualizē Latvijas, kā arī citu valstu amatpersonas un politiķi, nerunājot par juristiem, kas precedentus izmanīto tiesisku un prettiesisku rīcību, notikumu izvērtēšanai, cēloņu un seku noteikšanai. Pamatojoties uz iepriekš teikto, jūtos gandarīta, ka man ir radusies iespēja kaut nedaudz atklāt priekškaru man līdz šim tikai baumu līmenī zināmiem notikumiem.
Lai sekmīgi veiktu pētniecisko darbu pirmkārt ir nepieciešams apzināt pamat terminus, kuri dominē šī darba temata ietvaros. Studiju darbā pamatā dominē divi termini, un tie būtu: okupācija un aneksija. Lai noskaidrotu to būtību un saturu ir jāizmanto juridisko terminu vārdnīca1. Tajā termins okupācija ir definēts kā: „citas valsts teritorijas vai tās daļas ieņemšana, sagrābšana ar bruņotu spēku uz kādu laiku bez tās tiesiskas pievienošanas un militāras administrācijas varas nodibināšanas.” Savukārt terminu aneksija skaidro kā: „kādai valstij piederošas teritorijas vai tās daļas varmācīga pievienošana citai valstij.” Šīs tēmas ietvaros arī bieži sastopams jēdziens ir inkorporācija – „iekļaušana; parasti kāda zemes īpašuma, uzņēmuma pievienošana citam, valsts teritorijas daļas vai visas valsts iekļaušana citas sastāvā”…