Secinājumi.
PSRS un Vācijas totalitārie režīmi bija izvirzījuši mērķi pasludināt savas valsts teritoriju uz citu valstu rēķina. Tie nepārprotami vēlējās karu. Lai netraucētu viena otrai, abas lielvaras noslēdza vienošanos, kas vēsturē pazīstama kā Molotova – Rībentropa pakts. Puses vienojās par savstarpējo ietekmes sfēru sadali Austrumeiropā. Tas faktiski nozīmēja vienošanos par šo teritoriju sagrābšanu. Igaunija, Latvija, Lietuva un daļa Polijas nonāca PSRS ietekmes sfērā.
Ar Vācijas uzbrukumu Polijai sākās Otrais pasaules karš. Drīz pēc tam, piedraudot nepaklausības gadījumā ar karu. Maskava uzspieda Baltijas valstīm – Latvijai, Igaunijai un Lietuvai- nelīdztiesīgus līgumus, kas paredzēja lielu padomju karaspēka bāzu izvietošanu to teritorijā.
1940.gada jūnijā PSRS karaspēks okupēja Latviju (Ieņēma Latvijas valsts teritoriju uz laiku ar PSRS bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī). Jaunā valdība, kas nāca pie varas, padevīgi pildīja visus okupācijas iestāžu rīkojumus. Notika Saeimas vēlēšanas, taču tās bija pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem. Rupji pārkāpjot Satversmi, jaunievēlētā Tautas saeima pieņēma nelikumīgus lēmumus par Latvijas iestāšanos PSRS. Latvijas aneksjas (okupēšana un vardarbīga pievienošana PSRS) nākamais solis tika sperts 1940.gada 6.augustā, kad Latviju oficiāli iekļāva PSRS sastāvā. Līdz ar to Latvijas inkorporācija (Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā) un aneksija bija noslēgusies. Latvija faktiski kļuva par PSRS provinci. Iedzīvotāji bija pilnīgi beztiesiski, visa dzīve valstī tika pārkārtota atbilstoši padomju normām.
1941.gada 22.jūnijā nacistiskās Vācijas karaspēks, laužot neuzbrukšanas līgumu, uzbruka Padomju Savienībai – sākās karš, kas jau pirmajā kara dienā skāra Latvijas teritoriju. Sarkanās armijas daļas, kas bija izvietotas pierobežā, ātri tika sasauktas un atkapās. Jau jūlija sākumā vācu karaspēks bija ieņēmis visu Latvijas teritoriju. II Pasaules karu var raksturot kā savstarpēju cīņu starp komunismu un nacionālismu. …