Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:600413
 
Author:
Evaluation:
Published: 15.11.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Velētāju kopums    4
3.  Saeimas vēlēšanas    4
3.1.  Deputāta statuss    5
3.2.  Saeimas struktūra    6
4.  Latvijas Valsts Prezidents    7
4.1.  Prezidenta statuss    7
4.2.  Prezidenta funkcijas    7
4.3.  Prezidenta atstādināšana    8
5.  Ministru Kabinets    8
5.1.  Ministru kabineta sēdes    9
5.2.  Ministru kabineta funkcijas    9
6.  Tiesu varas institūcijas    10
6.1.  Tiesu vara    10
6.2.  Tiesu sistēma Latvijā    10
6.3.  Satversmes tiesa    11
7.  Izmantotā literatūra    12
Extract

Kad 1991. gada augustā Latvija atguva neatkarību, tā pasludināja, ka augstāka par visiem likumiem, kas spēkā šajā valstī, atkal ir vecā konstitūcija -1922. gada Satversme. Satversmes spēks visā pilnībā tika atjaunots 1993. gadā. 1998. gada 15. oktobrī 6.Saeima papildināja Satversmi ar jaunu nodaļu "Cilvēka pamattiesības".
Latvijas valsts pamatlicēji bija stingri parlamentārās valdīšanas formas piekritēji. Valsts varas institūciju struktūra un to savstarpējās attiecības, kuras ir noteiktas Satversmē, visai konsekventi iemieso klasiskos parlamentāras republikas pamatprincipus:
• stiprs parlaments (Saeima) ar lielām pilnvarām;
• valdība, kas ir atbildīga Saeimas priekšā;
• vājš valsts galva - Valsts prezidents, kuru ievēl Saeima un kura patstāvīgā darbība ir visai ierobežota.
Parlamentāra valdīšana ir valdīšanas forma, kurā ministru kabinetu (valdību) izveido parlaments un tas ir atbildīgs parlamenta priekšā. Parlamentam ir tiesības izteikt valdībai neuzticību, un šādā gadījumā tai jādemisionē. Republikas, kurās ir parlamentāra valdīšana, valsts galvu -prezidentu - parasti vēlē parlaments un prezidenta pilnvaru loks ir visai ierobežots. Valsts galvas (monarha, prezidenta) rīkojums jāparaksta arī premjerministram vai kādam no ministriem, un tieši šīs personas, - nevis valsts galva - ir atbildīgas par šo rīkojumu. Parlamentāra valdīšana ir lielākajā daļā Eiropas valstu, piemēram, Beļģijā, Igaunijā, Itālijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā.
Satversmes autori lielā mērā iespaidojas no Vācijas Veimāras konstitūcijas (1919.) un Ziemeļvalstu konstitucionālo tiesību normām. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1180975
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register