Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:858863
Author:
Evaluation:
Published: 01.06.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 12 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    4
  LATVIJAS RADIOFONA ATTĪSTĪBA    5
  LATVIJAS RADIOSTACIJAS    9
2.1.  Latvijas Radio    11
2.1.1.  Latvijas Radio 1    12
2.1.2.  Latvijas Radio 2    13
2.1.3.  Latvijas Radio 3 – Klasika    13
2.2.  European Hit Radio    14
2.3.  Kurzemes Radio    15
2.4.  Radio SWH    16
2.5.  Star FM    17
  SECINĀJUMI    19
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    20
Extract

Ikviens savā dzīvē ir sastapies ar radio skaņām vienalga vai klasiskās mūzikas vai popmūzikas skaņām. Lai arī mūsu pasaulē ir ienācis kino, datorspēles, televizori un citi vizuālā efekta raidītāji, tomēr radio nav nekur pazudis. Automašīnā, veikalā, mājās, sportojot vai vienkārši relaksējoties mēs klausāmies mūziku – radio. Lintera kungs, kurš ieviesa Latvijā radiofonu, nespētu iedomāties cik daudz mūsu dzīvē nosaka radio.
Šādu studiju darba tēmu datoros ekonomistiem izvēlējos, jo radio ir ļoti aktuāla mūsu dzīves sastāvdaļa un šī aktualitāte ir tikai pastiprinājusies.
Pirms sāku rakstīt darbu es izvirzīju sava darba mērķi, kas ir izpētīt un izanalizēt Latvijas radiostacijas.
Darbā balstoties uz mērķiem, ir izvirzīti sekojoši uzdevumi:
Izpētīt Latvijas radiofona attīstību no pirmsākumiem līdz mūsdienām,
Izpētīts Latvijas radiostaciju dažādību,
Izpētīt Latvijas lielākās radiostacijas.
Latvijā ir desmitiem radiostaciju un katra ar savu īpatnību, kas pievelk klausītājus, bet ierobežotā studiju darba apjoma dēļ darbā tiek izpētītas tikai populārākās un lielākās radiostacijas Latvijā.
Darbā izmantota statistiskā, analītiskā metode, interneta resursi, statistikas dati, kā arī grāmatas par attiecīgo tēmu.
Rīgā radiofona eksperimentālās pārraides sākās 1925. gada martā no Kuģu ielas radiotelegrāfa raidītāja. Tās bija neregulāras un ļoti īsas, nepārsniedza 15 minūtes. Augusta mēnesī pārraides notika katru dienu. Pārraides ilgums bija viena stunda, un tā tika izmantota dažādu ziņu pārraidei, jo Huta raidītājam bija telefonēšanas iekārta. Tādējādi tika likti pamati Latvijas radiofonam, jo pārraides notika. Jāsaka gan, ka toreiz Rīgā bija ļoti maz radiouztvērēju. [9,201.lpp]
Radiofona būvdarbus Latvijā ierosināja inženieris J. Linters. Plašām iedzīvotāju masām radiofons toreiz nebija pazīstams. Pirmajā Saeimas budžeta komisijas sēdē pieprasītos līdzekļus nosvītroja. Izstāstīt, kā darbojas radiouztvērējs, bez demonstrējumiem bija grūti. Nolēma steigšus no Pārdaugavas radio centrā esošām detaļām izgatavot uztvērēju. Tām piekārtoja divus pārus austiņu un novietoja budžeta komisijas sēžu zālē. Sēdes laikā komisijas locekļi cits pēc cita tvēra austiņas un cītīgi klausījās „programmu”. J. Lienters apgalvoja, ka ieguldītā nauda atmaksāšoties pēc 10-15 gadiem. Bet tie atmaksājās jau pēc četriem gadiem, jo bija ļoti liels abonentu pieplūdums. 1924. gada 28. martā tika pieņemts lēmums, ka raidstacijas būvdarbiem jāpiešķir 140 000 latu. [9,201.-202.lpp]
Raidstacijas būvdarbi aizsākās 1925. gada aprīlī kad ar kuģi uz Rīgu tika atvesti antenas masti un raidītāja iekārta. Raidstacijas montāžas darbus pabeidza 1925. gada septembra pirmajās dienās. Pirmajās raidītāja pārbaudēs runāto nevarēja saprast, bet izdevās runas skaņas normalizēt. Kvalitātes ziņā raidītāja iekārta bija slikta, frekvenču josla bija tikai 2600 Hz. Balss un mūzikas kropļojumi bija tik lieki, ka daudzi mākslinieki atteicās uzstāties. Lai daudzmaz uzlabotu kvalitāti, modulācijas transformatoru aizvietoja ar droseli. Daudz pūļu tika veltīts studijas mikrofona kvalitātes uzlabošanai. Studijas aprīkojums bija ļoti niecīgs – viens vecs gramofons un no Pasta – telegrāfa darbinieku biedrības aizlienētas vecas klavieres. [9,206.-209.lpp]
Rīgas radiofona svinīgā nodošana ekspluatācijā notika 1925. gada 1. novembrī. Pēc īsas satiksmes ministra Jāņa Pavļuka uzrunas sekoja pieslēgums Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu „Madame Butterfly”. …

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register