Latvija kā neatkarīga valsts izveidojās 1918. gada 18. novembrī. Savukārt pirmā Latvijas valsts Satversme tika izstrādāta un pieņemta 1922. gada 15. februārī. Kopš tā laika daudz vēstures līkloču ir mainījuši Latvijas statusu, likumus un, protams, arī to izstrādātājus jeb valdību.
Šobrīd Latvija kopš tās otrreizējās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā ir atjaunojusi kādreiz spēkā esošo Satversmi, kuru var uzskatīt par valsts pamatlikumu. Tajā ir noteikts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā visa vara pieder Latvijas tautai. Tomēr neviena tauta nekad vēl nav pastāvējusi bez zināmas vadības. Latvijā tā ir Saeima, kura ir tiesīga tautas vārdā lemt par tai aktuāliem jautājumiem. Savukārt augstāko izpildvaru pār valsts pārvaldi realizē Ministru kabinets.
Arī Ministru kabineta sastāvā daudz kas ir mainījies, tāpat kā to uzdevumos, mērķos un rīcības plānā. Nosacīti mērķis visiem ir viens – vairot tautas labklājību, stiprināt valsts neatkarību, sekmēt tās attīstību. Nevar noliegt Latvijas paveikto 10 gadu laikā, tai skaitā arī ar Ministru kabinetu mainīgo locekļu palīdzību. Tomēr īstas uzticības Ministru kabinetam kā augstākā izpildvaras orgānam vēl nav. Augsto krēslu stabilitāte bieži iegūst mainīgas formas. Arī līdzšinējais Ministru kabinets nekādi nevar stabili “nokomplektēt” savu komandu. Asi pārmetumu vēji jau paspējuši iešūpot gan veselības ministra krēslu, kurā bēdīgi slavenā Āra Audera “zelta rokas” cenšas aizvietot Ingrida Circene, gan nav taupījuši arī citu ministru krēslus un pat valsts “galvas” – Aināra Repšes “trakās” idejas.…