1.Avotu un literatūras apskats
Lai autore varētu izstrādāt darbu, bija nepieciešams iepazīties ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka Ministru kabineta darbību, kā arī ar politikas un tiesību literatūru par šiem jautājumiem. Pētnieciskā darba izstrādei izmantota mājas lapu informācija internetā.
Pirms autore uzsāka rakstīt darbu, viņa tuvāk iepazinās ar jautājumu, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabinets, kādas ir Ministru kabineta pilnvaras un veidošanas kārtība.
Interneta adresē www.mk.gov.lv ir Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Republikas Satversmes ceturtā nodaļa ir par Ministru kabinetu. Satversmes 55. pantā teikts, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. 56. pantā norādīts, ka Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents, 57. pantā noteikts ministriju skaitu un to darbības apjoms, kā arī to, ka valsts iestāžu savstarpējās attiecības nosaka likums, un citi Latvijas Republikas Satversmes panti. (skatīt 1.pielikumu)
Interneta adresē www.mk.gov.lv sadaļā Ministru kabinets, sadaļā Ministru kabineta darbību reglamentējošie dokumenti ir dots Ministru kabineta iekārtas likumu. Likums ir sadalīts 9 nodaļās. Vispārīgajos noteikumos ir aprakstīts Ministru kabineta likuma mērķis, Ministru kabinets, Ministru kabineta kompetence un atbildība. Otrā nodaļa ir par Ministru kabineta sastāvu, kur ir aprakstīti noteikumi par Ministru kabineta locekļiem. Ministru kabineta sastāvā ir Ministru prezidents un šādi ministri, kuriem ir pakļautas attiecīgās ministrijas: aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, vides ministrs, zemkopības ministrs. Ministru kabineta sastāvā var būt viens vai vairāki ministri, kuriem var nebūt pakļautas ministrijas tie ir Ministru prezidenta biedrs un īpašu uzdevumu ministrs. Nodaļā vēl rakstīts par Ministru prezidentu, ka Ministru prezidents vada Ministru kabineta darbu un nosaka tā galvenās politiskās vadlīnijas, kā arī nodrošina, lai tiktu izstrādāta un īstenota Deklarācija par Ministru kabineta rīcības plānu. Nodaļā ir vēl panti par Ministru prezidenta biedru, īpašu uzdevumu ministru, Ministru kabineta locekļa kompetence, Ministru prezidenta aizvietošana un ministra aizvietošana. Trešajā nodaļā ir par Ministru kabineta izveidošanu, kur ir aprakstīts par Ministru kabineta loceklim izvirzītajām prasībām, Ministru prezidenta amata kandidātu, Ministru kabineta sastādīšanu, deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, uzticības izteikšana atsevišķam ministram, Ministru kabineta locekļu stāšanos amatā un atkārtotas uzticības izteikšanu. Ceturtajā nodaļā ir par Ministru kabineta un atsevišķu tā locekļu atkāpšanos un atbrīvošanu no amata. Piektajā nodaļā ir par lietu pārņemšanu un nepārtrauktību. Sestajā nodaļā ir par Ministru kabineta darbības atbalstu. Septītajā nodaļā ir par lietu izskatīšanu Ministru kabinetā. Astotajā nodaļā ir par Ministru kabineta tiesību aktiem. Devītajā nodaļā ir par Ministru kabineta locekļu un parlamentāro sekretāru tiesībām un ierobežojumiem.
Guntara Catlakas, Jāņa Ikstena grāmatā „Politika un tiesības”, ko ir izdevis apgāds Zvaigzne ABC, autore iepazinās ar dažādiem jēdzieniem, piemēram, kas ir ministrs, ministrija, valdība, valdības deklarācija. Grāmatas 12. nodaļā ir rakstīts par izpildvaru, par valdības galvenajiem uzdevumiem, skaitlisko lielumu, dažādību salīdzinājumā ar citām valstīm, grāmatā vairāk bija aprakstītas valdības pilnvaras. Ginta Apala, Guntara Catlaka, Jāņa Ikstena, Arta Pabrika un Valta Sarmas grāmatā „Politika Latvijā” vairāk ir aprakstīts par valdības izveidošanu, bet Sandras Falkas, Edmunda Kupriša, Mihaila Siņicina, Ērika Sīka grāmatā „Politika un tiesības” vairāk rakstīts par pilnvarām.
…
