Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,52 (13%)
Discounted price*:
3,47
Purchase
Add to Wish List
ID number:175423
Evaluation:
Published: 23.02.2007.
Language: Latvian
Level: Elementary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1918. gada 18. novembrī LTP svinīgā sēdē pašreizējā Nacionālā teātra telpās, balstoties uz iepriekšējā dienā pieņemtajiem lēmumiem, pasludināja Latvija neatkarību. Jaunais pagaidu valdības galva Ministru prezidents Kārlis Ulmanis savā runā kā valdības darbības programmu pieteica demokrātiskas reformas, agrārā jautājuma atrisināšanu, t. i., bezzemnieku nodrošināšana ar zemi, sociālās reformas, nodrošinot darbaļaužu tiesības, izpostītās saimniecības atjaunošanu un visu pilsoņu vienlīdzību neatkarīgi no tautības. Šādai programmai bija jānodrošina tautas atbalsts.
Latviešu tauta ar sajūsmu uzņēma neatkarīgās Latvijas dibināšanu. Daudzu tomēr izturējās skeptiski. Kaut arī Vācijā, kurā bija uzvarējusi revolūcija, atzina LTP par Latvija varas augstāko nesēju, zemē atradās Vācijas karaspēks, kura ģenerāļu plānos nebūt neietilpa neatkarīga Latvija.
Latvijas kaimiņvalsts Lietuva bija pasludinājusi savu neatkarību jau 16. februārī, bet Igaunija 24. februārī. Lai gan tas notika citādos vēsturiskos apstākļos, tomēr arī abām kaimiņvalstīm, tāpat kā Latvijai, vajadzēja sīvi cīnīties par savu neatkarību.
Valdība uzsāka valsts aparāta pārņemšanu un nacionālo bruņoto spēku veidošanu. Jaunais Tautas padomes priekšsēdētājs J. Čakste devās uz Rietumiem palīgā jaunajam ārlietu ministram Z. Meierovicam cīnīties par rietumvalstu atbalstu.
Taču valdības darbību Rīgā pārtrauca Sarkanās armijas uzbrukums no austrumiem. Pagaidu valdības rīcībā bija tikai viens bataljons pulkveža Oskara Kalpaka vadībā. Sarkanā armija ar sarkanajiem latviešu strēlniekiem priekšgalā ieņēma Latvijas teritoriju līdz Ventai, izņemot teritoriju ap Liepāju.
Proklamēšanas akts notika tagadējā Nacionālā teātra telpās. Teātra nams bija rotāts nacionāliem karogiem un publikas pārpildīts. Tautas padomes locekļi novietojās uz skatuves. Svinīgo sēdi atklāja un vadīja Tautas padomes priekšsēža biedrs G. Zemgals (pats priekšsēdis J. Čakste vēl nebija ieradies Rīgā). Kad bija nolasīts 17. novembra vienošanās akts, G. Zemgals paziņoja, ka uz šīs vienošanās akta pamata suverēnā vara Latvijā pārgājusi Tautas padomes rokās. Paziņojumu visi klātesošie noklausījās, kājās stāvēdami. Pēc tam lielā sajūsmā nodziedāja: “Dievs svētī Latviju!” tad runāja pirmais ministru prezidents K. Ulmanis, ziņodams par valdības nodomiem un uzdevumiem.…

Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Latvijas Republikas neatkarība un atjaunošana”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/175423

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register