Latvijas Republikas parlamentārisma periods 1920.–1934.gads

Latvijā no 1920. gada līdz K. Ulmaņa nākšanas pie varas bija parlamentārā republika. Valstī bija demokrātiska iekārta, kur likumdošanas vara pieder pilsoņu kopumam un tā vēlētajam parlametnam – Saeimai, kas sastāvēja no 100 deputātiem.
1919. gada 19. augustā tika pieņemts likums par vēlēšanām, kuras notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Likumā bija teikts: “Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās” . Vēlēt drīkstēja abu dzimumu Latvijas pilsoņi, kuri ir 21 gadu veci.
Latvijas Satversmes Sapulces vēlēšanās piedalījās 700 000 vēlētāju – gandrīz 85% balstiesīgo iedzīvotāju. Latvija bija sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos. Vēlēšanas notika visā Latvijā, izņemot tos apgabalus, kas bija okupēti. Pavisam bija 57 kandidātu saraksti, un 38 saraksti ieguva kaut vienu pārstāvi Satversmes Sapulcē. Vēlēšanāas piedalījās ne tikai latvieši, bet arī tādas mazākumtautības kā vācieši, poļi un ēbreji. Komunisti vēlēšanas boikotēja. Galvenā cīņa vēlēšanās norisinājās starp socialistiskajām un pilsoņu partijām. Sociāldemokrāti bija ieguvuši 57 mandātus. Visvairāk balsis un lidz ar to mandātus bija ieguvusi LSD strādnieku partija, otrajā vietā bija Zemnieku savienība un trešā – Latgales Zemnieku partija. Latviešu pārstāvība Satversmes Sapulcē bija lielākā nekā pārējo tautību. …