8. Secinājumi
1. Latvijas historiogrāfijā ir izteikti atšķirīgi viedokļi par to, kura bija galvenā loma neatkarīgas valsts organizēšanā. Vieni autori īpaši akcentē LPNP, otri - Demokrātiskā bloka aktivitātes, bet trešie ir pārlieci¬nāti, ka abu centru darbība bija vienlīdz nozīmīga un mērķtiecīga. Ne viss ir noskaidrots arī par LPNP un Demokrātiskā bloka savstarpējām attiecībām un kopdarbību. Lai gan vēstures literatūrā dominē uzskats, ka, neraugoties uz iecerēm, nenotika abu politisko centru apvienošanās, atsevišķi.
2. 1905. gadā, lai atrisinātu aktuālas Krie¬vijas problēmas, sākās revolūcija. Revolū¬cijas sākumposmā, streikojot, rikojot de¬monstrācijas un mītiņus, Krievijas iedzīvotāji izvirzīja valdībai dažādas prasības. 17. ok¬tobri cars izdeva manifestu, kurā dažas pra¬sības apmierināja. Latvijā tas neradīja uzti¬cību, te veidojās rīcības komitejas, kas pa¬mazām pārņēma varu. Revolūciju apspie¬da, izmantojot soda ekspedīcijas un kara tiesas, kas darbojās līdz pat 1907. gadam. 2. 1914. gadā starp diviem militāriem blo¬kiem -Trejsavienību un Antanti - sākās Pir-mais pasaules karš. Krievija karoja Antantes pusē, taču cieta smagus zaudējumus. Pla¬šas Krievijas teritorijas, tajā skaitā pusi Latvijas, okupēja vācu karaspēks. Lai aiz¬stāvētu Rīgu, krievu varas iestādes piekrita latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai. Strēlnieki guva panākumus kaujās pie Pa¬vasara muižas, Nāves salā, Ziemassvētku un janvāra cīņās, taču šie panākumi netika izmantoti. 1917. gada februāri Pēterburgā notika revolūcija. Cars tika gāzts. …