SECINĀJUMI
1. Tiesību zinātne pēta tiesības kā sociālo parādību, īpašo sociālo normu sistēmu, ar tās palīdzību tiek regulēta sabiedrības dzīves visdažādākās jomas.
2. Cilvēku tieksme pēc vienaldzības un līdztiesības atspoguļojas likumos – tiesību aktos. Mūsdienu demokrātiskajā pasaulē tiek uzskatīts, ka visiem cilvēkiem ir vienādas tiesības neatkarīgi no dzimuma, rases, izcelsmes u.tml. Likumi, kas aizstāv vienlīdzīgas tiesības, pastāv gandrīz visās pasaules valstīs, tomēr šo tiesību īstenošana praksē nenotiek visur vienādā mērā.
3. Tiesību avots ir oficiāli atzīta tiesību normu (uzvedības noteikumu) noteikšanas, nostiprināšanas un izpausmes forma, kas pastāv un darbojas valstī. Tātad, tiesību avots ir tas, no kurienes var uzzināt tiesību normu saturu.
4. LR tiesību veidi ir normatīvie akti, paražu tiesības, visp. tiesību principi, judikatūra, doktrīna, kas attīstījušies ilgā laika posmā, sākot pat ar 13.gs, kad tiesības vēl nebija rakstiskas.
5. Primārajos tiesību avotos, kas satur tikai vispārsaistošas normas un var būt par pamatu lietas izlemšanā. Pie šādiem tiesību avotiem pieder normatīvie akti, paražu tiesības un vispārīgie tiesību principi;
6. Būtisks posms Latvijas tiesību vēstures pētījumos iezīmējās pēc tam, kad 1918. gadā tika dibināta Latvijas Republika.
7. Romāņu-ģermāņu tiesību saimes valstis pieder pie tā saukto rakstīto tiesību valstīm, kur galvenais tiesību avots ir likums (plašākā nozīmē).
8. Paražu tiesības vēsturiski ir pirmais tiesību avots.
9. Paražu tiesībām sākotnēji nepastāvēja nekādas sistēmas, bija tikai mutvārdu forma, tas nozīmē, tas varēja mantot tikai ‘’atceroties’’.
10. Lai varētu veidoties judikatūra, viennozīmīgi, ir jābūt tiesām, tiesu process balstās uz judikatūras izveidi.
…