Ir trīs galvēnas valsts pazīmes, kuras ir obligāti katrai valstij.
Vispirms tas ir nācija jeb iedzivotāji, kas realizē savas tiesības un politisku pašnoteikšanos. Tas nozīmē, ka jebkuram etnosam,kas apzinās sevi nācijas kvalitātē, ir tiesības uz savas suverēnās, autonomās, publiskās, politiskās varas izveidošanu. Šo tiesību īstenošanas gaitā nedrīkst pārkāpt cilvēka tiesības un to nāciju tiesības, kas dzīvo kopā ar pamatnāciju.
Pēc Latvijas Republikas Pilsonības līkuma: ārvalstnieks – ārvalsts pilsonis (pavalstnieks); bezvalstnieks – persona bez pilsonības (pavalstniecības); dubultā pilsonība – personas piederība pie vairāku valstu pilsonības. Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums. (Pilsonības likums (P.l.) 1. pants) Latvijas pilsoņi neatkarīgi no pilsonības iegūšanas veida tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi.(P.l. 4.pants) Latvijas pilsoņu dzīvošana ārpus Latvijas teritorijas neatkarīgi no tās ilguma neizraisa Latvijas pilsonības zaudēšanu. (P.l. 6.pants) Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubultā pilsonība. (P.l. 9.pants,1)
Pēc Iedzīvotāju Reģistra likuma (I.R.l.) 1.nodaļas 3.panta:’’Iedzīvotāju Reģistra galvenais uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļaujas saņēmušo ārvalstnieku, bezvalstnieku un bēgļu uzskaiti likumā noteiktajā kārtībā’’. Iekļaujot Reģistrā ziņas par personu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķir individuālu personas kodu, kurš ir nemainīgs. (I.R.l. 2.nodaļa 5.pants) Personu pienākums ir sniegt Pārvaldei ziņas par sevi iekļaušanai Reģistrā. Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, viņa pienākums ir paziņot Pārvaldei (ar Latvijas konsulārās vai diplomātiskās pārstavniecības starpniecību) savu adresi ārvalstīs, kā arī citas pārmaiņas Reģistrā iekļautajās ziņās par sevi, saviem bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem.…