Latvijas zeme ieguva savu tagadējo izskatu pirms daudziem tūkstošiem gadu, kad gaiss bija kļuvis tik auksts un mitrs, ka šo laiku mēs tagad saucam par ledus laikmetu. Ledājs nesa sev līdz un dzina sev pa priekšu milzīgus māla, smilšu un akmeņu daudzumus. Tas viss notika pirms vairāk nekā 10000 gadu. Ledus segai kūstot un pazūdot pāri Baltijas jūrai uz ziemeļiem, mūsu zemē ieradās pirmie ieceļotāji. Paši pirmie ieradās augi un stādi: ķērpji un sūnas, mazi purva bērziņi, dažādi krūmāji. Tad tundras zvēri: polārais zaķis, polārā lapsa, sīkāki zvēri, putni, ziemeļbriedis. Ziemeļbrieža mednieki ienāca Latvijā apm. 7000 g. p.m.ē. Daļa mednieku devās tālāk, citi palika uz vietas. Viņi apmetās upju un ezeru krastos. Latvju valoda pieder pie indoeiropiešu valodu celma. Šis valodu celms dalās vairākos zaros. Baltu zars mums ir vistuvākais. Balti sējuši miežus, kviešus un linus; taisījuši arklus, ecēšas, sirpjus un sietus. Somugriem pētnieki piedēvē akmens laikmeta dobīšu un zobiņu keramiku.
Akmens, bronzas un dzelzs laikmeta ieroči - Paleoītā jeb agrajā akmens laikmetā darbarīkus izgatavoja, vienkārši nodauzot akmenim šķembas un tās nedaudz apskaldot. No koka darināja nūjas un rungas, apstrādājot tās ar akmens šķembām. Mezolītā akmens apstrāde pilnveidojās. Darba rīkus izgatavoja arī no koka, kaula un raga.…