„Multiplikācijas kino ir mākslas veids, kura pamatā ekrāna mākslas iespēju jauna, unikāla mākslinieciska sintēze. Multiplikācijas filmas tiek veidotas, fāzveidīgi filmējot nekustīgus zīmējumus vai telpiskas kompozīcijas. Tādējādi uz ekrāna rodas iespaids par zīmēto vai telpisko figūru kustību. Pats vārds „multi” nozīmē daudz. Patiešām, tā kā sekundi ilgam attēlam uz ekrāna nepieciešami 24 kadri (šai gadījumā 24 zīmējumi vai 24 plastiskas kompozīcijas), 300 metru garai filmai jāveido 15 līdz 18 tūkstoši atsevišķu zīmējumu vai telpisku kompozīciju. Tāda ir filmu veidošanas tehnika. .. Multiplikācijas filmā redzams nevis dokumentāli fiksētu realitātes kopiju, bet ar mākslinieciskiem līdzekļiem pārveidotu īstenību. ..
Meklējot multiplikācijas avotus, jāpievēršas visdažādāko mākslas veidu senajām saknēm. Visvairāk multiplikācijas filma, protams, saistīta ar tēlotāju mākslu, pirmām kārtām ar grafiku, pēc tam ar glezniecību, tēlniecību, dekoratīvi lietišķo mākslu un, bez šaubām, ar teātri – leļļu, dramatisko, muzikālo, pantomīmas teātri - , ar cirku. Arī aktieri tur ir – ar viņu balsīm runā filmu varoņi. Reti kāda multiplikācijas filma iztiek bez mūzikas. Kā redzams, multiplikācija it kā liktos vienkārša, skaidra māksla, taču būtībā tā ir daudzu mākslu sintēze. Multiplikācijas mākslas tēls ir sarežģīts un daudznozīmīgs. ..