-
Latvijas televīzijas vēsture
Sākumā Rīgas televīzijas stacijas raidījumus varēja uztvert vien 50 - 60 km rādiusā un tamdēļ radās nepieciešamība pēc jaunām televīzijas stacijām, kur tiktu uzstādīti televīzijas raidītāji gan skaņai, gan attēlam un papildus torņi antenas uzstādīšanai. Jo augstāk antena ir pacelta, jo tā labāk uztver televīzijas raidīto signālu. Tamdēļ 1958. gadā kā otrais republikā tika nodots lietošanai Kuldīgas tornis un televīzija ienāca arī Kurzemē. "Raidītājam Kuldīgā no Rīgas televīzijas studijas bija jāpievada televīzijas programma. Šim nolūkam uzbūvēja pirmo radiorelejstaciju. Ar speciālu radiouztverošu iekārtu un antenu palīdzību televīzijas signālu no Rīgas noraidīja uz Tukumu, kur bija uzcelta radiorelejlīnijas starpstacija, no Tukuma uz starpstaciju Sabilē un tālāk uz Kuldīgas televīzijas staciju." 1 Tā sāka veidoties televīzijas raidošais tīkls Latvijā. Latvijas pilsētās tika būvētas televīzijas stacijas, un tām pa radioreleju līnijām tika pievadīta televīzijas programma.
"1961. gadā sākās otras televīzijas programmas pārraidīšana. Jau uzbūvētajās televīzijas stacijās uzstādīja papildus raidītāju, torņos – antenas, radioreleju līnijā izveidoja papildus kanālu otrajai programmai. Vēlāk, sākot retranslēt trešo televīzijas programmu, tīklu paplašināšanas darbi kļuva vēl sarežģītāki, jo vecā tipa torņos papildus antenas vairs nevarēja uzstādīt. Tad izstrādāja iekārtas, kas ļāva diviem televīzijas raidītājiem raidīt ar vienu antenu, kā arī tika rekonstruēti paši torņi. Augot raidītāju skaitam, tiem vairs nepietika televīzijas kanālu metru viļņu diapazonā. Lai neradītu televīzijas raidītāju savstarpējos traucējumus Latvijā un arī kaimiņzemēs, sāka izmantot kanālus "decimetru viļņu" diapazonā."2 Lai nosegtu vietas, kur televīziju uztver ar traucējumiem uzstādīja arī mazjaudīgos televīzijas retranslatorus.…
Televīzijas vēsture Latvijā aizsākās tālajā 1954. gada 6. novembrī, kad ar mākslas filmu "Mājup ar uzvaru" Latvijā sākās jauna vēl nezināma, neizpētīta ēra ar nu jau pusgadsimta vēsturi. .Latvija tobrīd atradās Padomju Savienības sastāvā. Tā brīža prese rakstīja: "Šodien, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 37. gada priekšvakarā rīdzinieki saņem jaunu labiekārtojumu, skaistu svētku velti - Rīgas televīzijas centra pirmo posmu". Pirmo televīzijas pārraidi varēja redzēt vienīgo 20 padomju televizoru "KVN", īpašnieki un viņu tuvākie, kaimiņi, radi un draugi, kas bija sapulcējušies uz šo vienreizējo notikumu. Šo televizoru attēla lielums bija vien 18 cm pa diagonāli un attēla palielināšanai tika izmantota lēca, kura bija pildīta ar destilēto ūdeni vai glicerīnu. Latvijā televīzija tika ieviesta kā ceturtā Padomju Savienībā un kā pirmā Baltijas valstīs. Šajā laikā televīzija Padomju Savienības teritorijā vēl bija tikai Maskavā, Kijevā un toreizējā Ļeņingradā. Lietuvā un Igaunijā televīzija tika ieviesta vēlāk - laikā kad Maskavā sāka ražot TV raidītājus. Televīzijas ieviešanu Latvijā veicināja fakts, zināma nejaušība, ka 1951. gadā no Maskavas uz Rīgu pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas tika atvests Maskavai nevajadzīgs Amerikā ražots firmas DuMont TV raidītājs. To PSRS bija iegādājusies Amerikā, bet tā kā sākoties "aukstajam karam" nevarēja iegādāties TV raidītājiem vajadzīgās radiolampas un vietējā ražojuma radiolampas nebija derīgas, tas bija kļuvis neizmantojams.
- Latvijas Banka, tās vēsture un 2002.gada pārskats
- Latvijas televīzijas vēsture
- Latvijas valsts budžeta vēsture
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Latvijas Banka, tās vēsture un 2002.gada pārskats
Research Papers for university2
-
Latvijas valsts budžeta vēsture
Research Papers for university24
Evaluated! -
Latviešu emigrācija rietumos: tās izveidošanās un loma Latvijas neatkarības atjaunošanas veicināšanā
Research Papers for university10
Evaluated! -
Vācu okupācijas periods Latvijas tiesībās (1940-1945)
Research Papers for university26
-
Satversme un tās vēsture
Research Papers for university25