NESPRĀGUŠĀS MUNĪCIJAS RADĪTAIS VIDES PIESĀRŅOJUMS
Kopš Otrā pasaules kara, kad Latvija atradās vācu un padomju okupācijas varā, ārvalstu militārā klātbūtne saasināja arī ar vides aizsardzību saistītās problēmas, it īpaši karaspēka tiešajās dislokācijas vietās un militārajās bāzēs. Padomju militāro vienību un iestāžu tīkls Latvijā bija ļoti biezs (to kopskaits pārsniedza 700) un patreiz liels daudzums bīstamu vielu, nesprāgušu un bojātu munīcijas vienību, mīnu un aviobumbu, kā arī dažādas izplūdes augsnē un ūdenstilpēs vēl arvien piesārņo plašas Latvijas lauku teritorijas.
Bijušo padomju militāro objektu teritoriju un apkārtnes attīrīšana no bīstamajām vielām un to neitralizācija vēl arvien ir tikai sākumstadijā, jo līdz šim valsts budžetā šādam nolūkam nav tikuši izdalīti pietiekami resursi.
NBS personāls Latvijas teritorijā esošās nesprāgušās munīcijas neitralizē kopš 1993.gada. Darbība ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir sevišķi bīstama un tiek uzskatīta par kaujas uzdevumu. Vidēji katru gadu NBS personāls iznīcina līdz 4 000 liela kalibra munīcijas vienību
Latvijā ar sprādzienbīstamajiem priekšmetiem piesārņoto teritoriju kopējā platība pārsniedz vairāk nekā 100 000 ha, kas ir 1/7 daļa no Latvijas teritorijas. Noteikts, ka apmēram 80 000 jūras munīcijas un citas nesprāgušas munīcijas atrodas Baltijas jūrā (tai skaitā arī Latvijas teritoriālajos ūdeņos).
Lai veiktu piesārņoto teritoriju attīrīšanas un sakopšanas darbus, ir nepieciešami lieli finansu līdzekļi. Apzinoties jautājuma aktualitāti, 2001.gadā AM sagatavoja priekšlikumus nepieciešamajiem finansu līdzekļiem no valsts 2002.gada budžeta, lai uzsāktu piesārņoto teritoriju detalizētu izpēti un izstrādātu plānus rekultivācijas un attīrīšanas uzsākšanai.
…
