Latvijas topogrāfiskās kartes no 19.gadsimta vidus līdz 20.gadsimta 20.gadiem

Lietojot grafiskās pārveidošanās, jeb transformēšanas metodi, no aeorofotoainām sastādīja situācijas plānu mērogā 1:10 000. Šis plāns tiek uzskatīts par pirmo Latvijas ar aeorofogrammetrijas metodi sastādīto plānu. 20-to gadu beigās A. Buholca vadībā ģeodēzijas institūts sagatavoja Kuldīgas pilsētas fotoplānu mērogā 1:5000 un pēc tam arī Rīgas teritorijai. Šie plāni un negatīvi nav saglabājušies, jo padomju varas gados šie dokumenti lielās slepenības dēļ tika iznīcināti (Klētnieks, 2012).
No ievērojamākajiem latviešu valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem kuri ir pabeiguši mērnieku skolu: Kārlis Magazins (1876) militārās pārvaldes mērnieks Turkenstānā, Jēkabs Plūme (1877) vēlākais ģenerālmajors un kara topogrāfs Turkenstānā, Andrejs Auzāns (1893) kara topogrāfs, vēlāk Latvijas armijas Galvenā štāba Ģeodēzijas un topogrāfijas daļas priekšnieks (Klētnieks, 2012).
Mūsu armijā lietā topogrāfiskās kartes mērogā no 1:10 000 līdz 1:400 000 (Vanags, 1937). Kartes parasti tiek iespiestas 4 krāsās: meži — zaļā, ūdeņi — zilā, reljefs — brūnā un viss pārējais melnā krāsā. Uz topogrāfiskās kartes 1:200 000 pirmās šķiras ceļi apzīmēti vēl sarkanā krāsā (pieckrāsainā iespieduma). Bet ir arī kartes, kas iespiestas tikai vienā krāsā. Uz kartes attēloto apvidu tuvāk paskaidro topogrāfiskās zīmes, skaitļi un uzraksti (Eglītis, 1937).
…