Nobeigums
Veicot Latvijas un Igaunijas nodokļu sistēmu analīzi, jāsecina, ka, lai gan abās valstīs ir daudz kopīga, pastāv arī būtiskas atšķirības.
Igaunija izceļas ar vienotu nodokļu likmju noteikšanu. Piemēram, gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju ienākuma nodoklim ir noteikta likme 21%, sociālā nodokļa likme ir viena – 33% u.t.t. Tai pat laikā Latvijā ir liela nodokļu likmju diferencēšana, kas bieži nav pamatota un sarežģī nodokļa administrēšanu.
Latvijā daudz biežāk kā Igaunijā notiek izmaiņas nodokļu noteikšanā, kas padara neiespējamu daudz maz objektīvu uzņēmuma darbības un finanšu plānošanu. Bieži vien šīs izmaiņas notiek pēkšņi un nepārdomāti. Lielisks piemērs šai ziņā bija PVN likmes paaugstināšana.
Latvijas nodokļu sistēma brīžiem atgādina matu skaldīšanu, jo ir paredzēti neskaitāmi atvieglojumi, atbrīvojumi un citas nianses. Rodas šaubas par to lietderīgumu un iespējamo labumu, lai tas atsvērtu administrēšanas sarežģītību un izdevumus, gan no nodokļu maksātāju, gan no nodokļu administrācijas puses.
Piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklim. UIN likme Latvijā ir daudz zemāka nekā vidēji ES un līdz ar to arī nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem vairs nerada tik nozīmīgu izdevumu samazināšanu, lai šie atvieglojumi sasniegtu savu ieviešanas mērķi. Efektīvāka šai ziņā ir Igaunijas sistēma, kad ar UIN tiek aplikta tikai sadalītā peļņa.
Tāpat arī PVN. Igaunijā ir daudz šaurāks darījumu loks, kam piemēro samazināto likmi. Latvijā lielais darījumu skaits, kam piemēro samazināto likmi, nebūt nerada atbalstu kādai konkrētai iedzīvotāju grupai, jo vairāk patērē tieši turīgākie iedzīvotāji un viņi arī vairāk izjūt šīs priekšrocības. Lietderīgāk būtu piemērot lielai daļai šo darījumu paaugstināto likmi un iegūtos līdzekļus novirzīt tiešā valsts atbalstā subsīdiju un pabalstu veidā.
Veicot Latvijas un Igaunijas nodokļu sistēmu analīzi var secināt, ka Igaunijā nodokļu sistēma ir pārdomātāka, stabilāka un vienkāršāka nekā Latvijā.
…