Dzimstības vecumkoeficients ir vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā (parasti izsaka promilēs, %o). To aprēķina attiecinot gada laikā dzimušo bērnu skaitu sievietēm attiecīgajā vecuma grupā pret gada vidējo šīs pašas vecuma grupas sieviešu skaitu.
3.attēlā var redzēt Latvijas sieviešu dzimstības vecumkoeficienta līmeņa izmaiņas. Kā redzams, visās vecumgrupās dzimstības līmenis kopš 90.gadiem ir samazinājies, tomēr novērojama neliela izaugsme pēc 2005.gada. 90.gados vislielākais dzimstības līmenis novērojams vecumgrupā 20 – 24.gadi, kas ir aptuveni 160 dzimušo skaits uz 1000 sievietēm, savukārt, vismazākais dzimstības līmenis ir vecumgrupā 40 – 44 gadi, aptuveni 0.6 dzimušie uz 1000 attiecīgā vecuma sievietēm. Vecumgrupas 40 – 44 gadi rādītājs palicis saglabājis nemainību līdz pat 2005.gadam, jo šajā vecumgrupā vienmēr ir novērojama mazākā dzimstība, jo sievietes vecums ir tuvu reproduktīvā vecuma beigām. Gadu laikā strauji ir krities dzimstības līmenis vecumgrupā 15. – 19 gadi, savukārt vecumgrupas 25 – 29 gadi dzimstības līmenis ir vislielākais 2005.gadā. Uzskatu, ka tas ir tādēļ, ka Latvijā samazinājies vidējais laulības vecums.
Ķīnas dzimstības līmeņa izmaiņas sievietēm atsevišķās vecuma grupās var aplūkot tabulā nr.4. Pēc datiem secinu, ka vislielākā dzimstība Ķīnā novērojama vecumgrupā 20 -24 gadi 121 bērns uz 1000 sievietēm attiecīgā vecuma grupā. Šajā vecumgrupā ir vislielākais rādītājs, jo Ķīnā tika palielināts vidējais laulātības vecums, kas iespaidojas no demogrāfiskās politikas par dzimstības samazināšanu. Vismazākā dzimstība novērojama vecumgrupā 45 – 49 gadi, tāpat kā Latvijā.
Salīdzinot abu valstu dzimstības koeficientus attiecīgajā vecumgrupā 2003.-2004.gadā, secinu, ka Ķīnas dzimstības koeficients ir lielāks vecumgrupās 20-24 gadi par aptuveni 1.7 reizēm, 25 – 29 gadi par aptuveni 1.2 reizēm. Bet Ķīnas dzimstības koeficients ir mazāks par Latvijas vecumgrupās 15 – 19 gadi mazāks pat par 13.4 reizēm, 30 – 34 gadi un 35 – 39 gadi.…
