Latvijas zirgs

Zirgi var būt viens pret otru diezgan fiziski rupji, lai ierādītu otram bara loceklim viņa vietu barā un nostiprinātu savas tiesības. Tie savā starpā spārdās, kož un dzenā viens otru. Zirgi izmanto arī balss saziņas līdzekli. Parasti tas tiek darīts, lai brīdinātu par briesmām, lai izaicinātu sāncensi uz kauju, tomēr balss saziņa tiek lietota arī, lai sasveicinātos pa lielu attālumu, lai ķēve sasauktu kumeļu.
Zirgi snauž stāvot kājās, snaudas laikā zirgs ar dzirdi labi kontrolē apkārtni, un briesmu gadījumā jau pēc dažām sekundēm var mosties un bēgt. Zirgi mēdz gulties arī zemē un iemigt ciešākā miegā. Zirgs uz zemes atļausies gulēt tikai, esot barā. Kad bars atpūšas, tad vismaz viens vai daļa zirgu paliek stāvot kājās, uzmanot apkārtni. Zirgi nebūs atpūtušies, ja tie nebūs pagulējuši kādu brīdi zemē. Guļot ciešajā miegā, zirgs ir atgūlies pilnībā zemē, kakls un galva ir uz zemes, acis ir cieši ciet, visas četras tā kājas ir izstieptas uz sāniem. Šādā stāvoklī zirgs ir pilnībā atslēdzies, tā miegs ir tikpat dziļš kā cilvēkam, zirgam paiet kāds brīdis, lai pamostos no miega un pieceltos kājās. Tādēļ zirgi nekad neguļ bez sargiem.
…