Latviskā kultūrvēsturiskā identitāte ir piederības apziņa un izjūta latviešu tautai, tās vēsturiskajai pieredzei un kultūrai. Latvijas pilsoniskā ( nacionāla ) identitāte ir piederības apziņa un izjūta Latvijas valsts sabiedrībai, gatavība ar profesionālo un sabiedrisko darbību sekmēt Latvijas sabiedrības saliedētību, visu tautību un sociālo grupu radošo sadarbību. Latvijas identitāte pārklājas ar latvisko un Latvijas mazākumtautību kultūras identitāti. Pagātnei ir būtiska loma mūsu latviskās identitātes tapšanā.
Ko tad īsti nozīmē latvietība? Droši vien katram no mums kaut ko citu. Bet tomēr mums visiem tā ir kopīga. Latvietība ir tas, ar ko mēs, latvieši, atšķiramies no citām tautām. Latvietība ir mūsu pasaules redzējums, mūsu vērtību sistēma. Mūsu saikne ar dabu, ar zemi. Tā ir mūsu ģimene. Mūsu senči. Mūsu senču gudrība. Mūsu dziesmas. Mūsu dejas. Mūsu domas. Mūsu darbi. Latvietība ir mūsu pagātne. Tai jābūt arī mūsu nākotnei. Vai latvietība ir mūsu tagadne? Jā. Un nē. Jā, jo ir taču cilvēki, kas cenšas to kopt, kam rūp savas Tautas liktenis, kas sevi patiešām izjūt kā latviešus. Bet vai visi? Šķiet, diemžēl nē. Tieši tādēļ ir jāuzdod šis it kā absurdais jautājums par to, vai latvietība ir latviešu tautas tagadne.
20. gadsimta 20. – 30. gados Latvijas valsts deva iespēju realizēt tautas atmodas mērķus un ideālus. Tā veicināja latviešu nacionālās kultūras uzplaukumu, mācību un zinātniskā darba pilnveidošanu Latvijas augstskolās, kā arī rosināja latviešu tautas nacionālās pašapziņas pacēlumu. Veidojās nacionālo svētku svinēšanas tradīcijas un nacionālā ideoloģija.
Pēc Latvijas iekļaušanas Padomju Savienībā latviešu sabiedrības aktivitātes nonāca padomju varas ideoloģiskās uzraudzības iestāžu kontrolē, kas vērsās pret tām latviešu kultūras un sabiedriskās dzīves aktivitātēm, kuras bija saistītas ar latviešu nacionālās valsts idejas un valstisko tradīciju saglabāšanu, ar valsts svētku atzīmēšanu vai tikai publisku pieminēšanu, ar valsts simbolu – karoga, himnas - , nacionālo patriotisko dziesmu izmantošanu sabiedriskos saietos un sadzīvē. Cenzūras mērķis bija Latvijas nacionālās valsts ideju kā būtiski nozīmīgu garīgu vērtību latviešu apziņā, tomēr tā saglabājās un vainagojās ar dziesmoto revolūciju un Latvijas valstiskuma atjaunošanu 1991. gadā.
…
