Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,49
You save:
0,63 (18%)
Discounted price*:
2,86
Purchase
Add to Wish List
ID number:412148
Author:
Evaluation:
Published: 30.11.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Eiropas lauksaimniecības raksturīgākās iezīmes    4
2.  Lauksaimniecības politika Latvijā pēc iestāšanās ES    5
3.  Izmaiņas ES lauku atbalsta politikā    7
4.  KLP budžets    8
5.  KLP – ilgspējīgas lauksaimniecības veicināšana globālajos apstākļos    10
6.  KLP tiesiskais pamats    10
  Secinājumi    11
  Izmantojamā literatūra    12
Extract

Pēdējos desmit gados Eiropas Savienības Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) piedzīvojusi izmaiņas gandrīz visās jomās. Līdz 1990. gadiem KLP pamatā bija konkrēti mērķi, jo īpaši vēlme nodrošināt pašpietiekamību attiecībā uz galvenajiem pārtikas produktiem saistībā ar pārtikas trūkumu pēckara periodā. Rezultāts bija stīva, uz ražošanu orientēta subsīdiju politika, kas pastāvēja līdz 90. gadiem, kad KLP bija kļuvusi par savas veiksmes upuri. Tā kā primārais mērķis – saražot vairāk pārtikas – tika sasniegts, sāka parādīties nevēlami blakusefekti, piemēram, lieli liellopu gaļas un miltu izstrādājumu krājumi un kropļojoša ietekme uz pasaules tirgu, nodarot īpašu kaitējumu attīstības valstīm. Turklāt pieauga bažas par KLP ietekmi uz vidi un netieši – arī uz draudiem veselībai, piemēram, saistībā ar liellopu sūkļveida encefalopātiju (BSE) jeb “govju trakumsērgu”. Pakāpeniski sāka zust patērētāju un nodokļu maksātāju uzticība.
Un tā vairāk nekā pirms desmit gadiem sākās mūsu “ilgais ceļš” no pārprodukcijas atbalsta uz tirgus orientētu un videi draudzīgu KLP, kas piemērota efektīvai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai. Pēc Agenda 2000 uzsāktajām reformām radikāla KLP pārskatīšana 2003. gadā bija tikai nākamais loģiskais solis ceļā uz tādu politiku, kas atbalsta ne tikai zemkopību, bet arī mūsu lauku rajonu ilgtermiņa izdzīvošanu kopumā.
Šodienas lauksaimniecības politiku gandrīz nevar pazīt. KLP ir ne tikai kļuvusi vienkāršāka, apvienojot dažādas tiešo maksājumu shēmas vienā maksājumā saimniecībām, tā kļuvusi arī par mehānismu, kas ar zemākām izmaksām spēj sasniegt vairāk mērķu. Politika, kas savulaik “apēda” 2/3 kopējā ES budžeta, tagad paņem mazāk par pusi – un šis skaitlis tuvāko desmit gadu laikā tiks samazināts līdz 1/3. Tomēr, lai gan KLP izmaksas samazinās, tās apmēri pastāvīgi paplašinās, jo ir ieviesta vispārēja lauku attīstības politika, kas atbalsta lauku un visas ekonomikas dažādošanu, pārstrukturizāciju un attīstību visā ES.
Arī atbalsts lauku saimniecībām šobrīd tiek īpaši piemērots patērētāju interesēm un sabiedrības prioritātēm. Šodienas KLP ir attāla līdzība ar to politiku, kas kādreiz piedāvāja subsīdijas apmaiņā pret saražotās produkcijas daudzumu. Šodien KLP atbalsts ir atkarīgs no spējas garantēt kvalitāti, vides un pārtikas drošumu saskaņā ar Eiropas sabiedrības prioritātēm – mūsu lauksaimniekiem beidzot ir atgriezta brīvība strādāt pēc tirgus pieprasījuma. Likvidējot pārprodukcijas stimulēšanu, mūsu īstenoto reformu rezultātā KLP vairs tik ļoti nekropļo tirgu un spēj vairāk rēķināties ar attīstības valstu vajadzībām. ES ir specifisks lauksaimniecības modelis, kas reaģē uz sabiedrības vajadzībām un uz to, ko tā sagaida attiecībā uz pārtikas ražošanu, pārtikas drošumu, vides standartiem un lauku vides saglabāšanu, uz attiecībām ar attīstības valstīm (tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem) un nodokļos samaksātās naudas atbilstību iegūtajai vērtībai. KLP ir mehānisms, kas to nodrošina. Ceļš no atbalsta pārprodukcijai uz tirgus orientētu, videi nekaitīgu sistēmu ir bijis ilgs, tomēr šī “zaļā revolūcija” turpināsies.
Šodien KLP ir mūsu sabiedrības izvēle. Tikai retais spēj iedomāties, kāda bez tās izskatītos ES lauku ainava un pieejamās produkcijas klāsts. Ir nepieciešams patērētāju, nodokļu maksātāju un sabiedrības atbalsts, lai novērstu zemes atstāšanu novārtā, lauku vides degradācijas, bezdarba pieauguma un daudzu lauku rajonu sociālā pagrimuma risku. Turklāt KLP un citu ES politiku rezultātā izveidojies vienots ES lauksaimniecības preču tirgus un ES ir ieņēmusi nozīmīgāko vietu pasaulē lauksaimniecības un pārtikas sektorā.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Lauksaimniecības politika ES un Latvijā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/412148

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register