1.Statistiskā novērošana un grupēšana
Statistika ir sabiedrības dzīves kvantitatīvās likumsakarības raksturojošās informācijas iegūšana, apstrāde un analīze; sociālo zinātņu nozare, kas pētī sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokli, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu.[ Vikipēdija]
Statistikas galvenie uzdevumi:
Veidot vienotu informatīvu sistēmu
Apkopot un analizēt statistisko informāciju
Informēt sabiedrību par šo informāciju, to publicējot
Nodrošināt LR saeimu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrību ar statistisko informāciju
Valsts statistikai ir jābūt objektīvai, ticamai, lietderīgai, efektīvai, tai jābalstās uz statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem[Statistikas likums,1997]
Statistikas metodoloģijas pamats ir izziņas teorija- dabas un sabiedrības izpēte savstarpējā iedarbībā, saistībā, dinamikā un attīstībā. Statistikā ir divas metodes, pēc kurām tiek izzinātas un pētītas dažādas parādības. Pirmā ir sākotnējās statistiskās informācijas savākšana jeb statistiskā novērošana. Otrā metode ir saistīta ar sākotnējās informācijas apkopošanu un to dēvē par statistisko grupēšanu. Pēdējā pētīšanas procesā statistiskie dati tiek apstrādāti, analizēti un interpretēti.
1.1. Statistiskā novērošana
Statistiskā novērošana ir sistemātiska informācijas vākšana par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi [ Statistikas likums,1997]
Atkarībā no novērošanā iegūstamās informācijas rakstura izšķir kumulatīvo un statisko statistisko novērošanu:
Kumulatīvā novērošana ir vērsta it kā uz pagātni, tajā tiek uztverti lielumi, kas izsaka pētāmās parādības summāru rezultātu, kāds tas veidojies, jau notikuša zināma ilguma periodā.
Statiskajā novērošanā iegūst ziņas, kas raksturo pētāmo parādību noteiktā laika momentā.[Statistikas vispārīga teorija,1998]
…
