Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas ražošanas procesā izmanto vienu no retajiem Latvijas dabas resursiem – zemes auglības potenciālu, kas apvienojumā ar darbaspēku, kapitālu un vadītspēju spēj dot jūtamu ieguldījumu valstī ražotajā iekšzemes kopproduktā.
Racionāla lauksaimniecības ražošanas attīstība lielā mērā nozīmē racionālu dabas resursu izmantošanu. Līdz ar to lauksaimniecības attīstības pamatuzdevumi ir: valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar kvalitatīvu pārtiku no vietējiem lauksaimniecības produktiem; konkurētspējīgu ienākumu nodrošināšana lauksaimniecībā strādājošajiem; racionāla dabas resursa zemes izmantošana.
Kaut arī lauksaimniecības īpatsvars kopējā nodarbināto skaitā samazinās, nozare līdz ar to saistīto pārstrādes rūpniecību, resursu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem, joprojām uzskatāma par Latvijas lauku ekonomikas mugurkaulu.
Pašreizējā attīstības stadijā konstatētas šādas galvenās Latvijas lauksaimniecības problēmas: nepietiekama informācija par tirgū notiekošajiem procesiem un to analīze; pastiprināta augšņu degradācija un neizmantots zemes potenciāls; iekšējā tirgus nesakārtotība; esošo likumdošanas normatīvo aktu nepildīšana; zema ražošanas produktivitāte; neefektīva saimniecību struktūra; zems darba ražīgums un liels nodarbināto skaits; neizlīdzināts tirgus, zema produkcijas kvalitāte; eksporta tirgus nepietiekama izpēte un apgūšana; zems pārstrādes efektivitātes un kvalitātes līmenis; nevienlīdzīga nodokļu politika pārtikas produktu mazumtirgotājiem; kontrastaina lauksaimniecības attīstība reģionālā skatījumā.…