Laulāto mantisko attiecību sistēma

Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju.1
Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties.2
Laulāto līgumisko mantisko attiecību režīms nav jauns likumdošanas institūts. Tomēr Latvijas Republikā minētais likumdošanas institūts tika atjaunots, popularizēts tikai pēc Latvijas Republikas atzīšanas par suverēnu valsti 1991.gadā un tam ir būtiski iemesli: pārmaiņas īpašumu sastāvā (dzīvoklis, vasarnīca, zemes gabals kļūst par daļu ģimenes īpašumu); atsevišķu pilsoņu iespējas būt īpašniekiem vai līdzīpašniekiem uzņēmumā, firmā; nepieciešamība uzskatīt laulāto intereses, kuriem nav patstāvīga ienākuma avota, vai nodarbināti ar mājsaimniecību; saistīti ar konfliktiem, kas izriet no laulības šķiršanas (laulības līgums ir instruments laulāto savstarpējo mantisko attiecību konfliktu pārvarēšanai).…